"Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS) "Jaunās vienotības" (JV) līdera Krišjāņa Kariņa vadītu valdību neatbalstīs, intervijā laikrakstam "Diena" paudis ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils novada domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Politiskā apvienība "Attīstībai/Par" (AP) aizvadītajās Saeimas vēlēšanās vāji nostartēja tajos apgabalos, par kuriem atbildēja partija "Par", šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās nākamajā Saeimā neiekļuvušās AP premjera amata kandidāts Atis Pabriks.
Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) par nākamās valdības koalīcijas veidošanu šodien tiksies ar "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, informē JV pārstāvji.
Jautājumu par "Progresīvo" ņemšanu vai neņemšanu koalīcijā "Apvienotais saraksts" (AS) vēl plāno izrunāt ar "Jauno vienotību" (JV) un Nacionālo apvienību (NA), kuras redz kā nākamās koalīcijas kodola partijas, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem paziņoja AS viens no līderiem, uz Saeimu nekandidējušais uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Nacionālā apvienība (NA) rīcībspējīgu valdības modeli redz kopā ar "Jauno vienotību" un "Apvienoto sarakstu" (AS), šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu sacīja NA līderis Raivis Dzintars.
Jaunās valdības izveidošanas procesu nedrīkst vilkt garumā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" pauda "Apvienotā saraksta" (AS) Ministru prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns.
Lai arī ievēlēšanai nākamajā Saeimā politiskajai apvienībai "Attīstībai/Par" (AP) pietrūka tikai aptuveni 250 balsis, viens no AP līderiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks nemudinās savu politisko spēku apstrīdēt vēlēšanu rezultātus vai prasīt pārskaitīt balsis.
Saeimas vēlēšanās uzvarējusī "Jaunā vienotība" (JV) sarunās ar potenciālajiem partneriem piedāvās vienoties par četrām nākamās valdības darba prioritātēm, atbildības sfēras starp partijām solot dalot tikai pēc tam, šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja JV politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
"Nacionālā apvienība" (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) labprāt strādātu "Jaunās vienotības" vadītā koalīcijā, nepiesaistot tai ceturto politisko spēku, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atklāja NA un AS pārstāvji Rihards Kols un Māris Kučinskis.
Valsts prezidents Egils Levits vairāk atbalstītu koalīciju ar lielāku balsu skaitu Saeimā, taču atzīst, ka koalīcijas sastāvu noteiks partiju savstarpējās sarunas.
Nākamos četrus gadus "Jaunā vienotība" (JV) saņems maksimālo valsts finansējumu - 800 000 eiro, bet kopumā valsts finansējums pienāksies 13 partijām, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Koalīcijas veidošanas sarunas nebūs vieglas, jo Saeimā ir iekļuvuši jauni un ļoti dažādi politiskie spēki, attiecīgi politiķiem savstarpēji vai nu būs stipri jāatkāpjas no saviem vēlēšanu solījumiem, vai arī koalīcijai būs skaitliski neliels balsu pārsvars, pauž Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus varētu būt prasījusi "Attīstībai/Par" (AP), savukārt vismazākos tēriņus - "Progresīvajiem", liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) pēdējiem sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.
"Jaunā vienotība" (JV), kura ir uzvarējusi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, ir gatava uzņemties iniciatīvu jaunas valdības veidošanai un jau šodien izvirzīs pārstāvjus sarunām ar citām partijām, stāsta "Jaunās Vienotības" politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Šobrīd izskatās, ka koalīcijas kodols varētu būt politiskās partijas "Jaunā vienotība" (JV), "Nacionālā apvienība" (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), pieļauj politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Partija "Saskaņa" arī pēc zaudējuma 14.Saeimas vēlēšanās nepadosies un turpinās strādāt, šādu pozīciju pauda "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Demokrātijā atbildība par valsti gulstas uz pilsoņu pleciem, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits aicina ikkatru balsstiesīgo piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās un atdot savu balsi par Latvijai, nevis Krievijai lojāliem politiskajiem spēkiem.
Līdzdalība vēlēšanās nav tikai pilsoņu tiesības, bet gan morāls pienākums, īsi pirms Saeimas vēlēšanām Saldū aizvadītajā skolnieku debašu cikla "#Satversmei100: vērtības nākotnei" pasākumā paudis Valsts prezidents Egils Levits.