Lai arī ievēlēšanai nākamajā Saeimā politiskajai apvienībai "Attīstībai/Par" (AP) pietrūka tikai aptuveni 250 balsis, viens no AP līderiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks nemudinās savu politisko spēku apstrīdēt vēlēšanu rezultātus vai prasīt pārskaitīt balsis.
Saeimas vēlēšanās uzvarējusī "Jaunā vienotība" (JV) sarunās ar potenciālajiem partneriem piedāvās vienoties par četrām nākamās valdības darba prioritātēm, atbildības sfēras starp partijām solot dalot tikai pēc tam, šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja JV politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
"Nacionālā apvienība" (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) labprāt strādātu "Jaunās vienotības" vadītā koalīcijā, nepiesaistot tai ceturto politisko spēku, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atklāja NA un AS pārstāvji Rihards Kols un Māris Kučinskis.
Valsts prezidents Egils Levits vairāk atbalstītu koalīciju ar lielāku balsu skaitu Saeimā, taču atzīst, ka koalīcijas sastāvu noteiks partiju savstarpējās sarunas.
Nākamos četrus gadus "Jaunā vienotība" (JV) saņems maksimālo valsts finansējumu - 800 000 eiro, bet kopumā valsts finansējums pienāksies 13 partijām, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Koalīcijas veidošanas sarunas nebūs vieglas, jo Saeimā ir iekļuvuši jauni un ļoti dažādi politiskie spēki, attiecīgi politiķiem savstarpēji vai nu būs stipri jāatkāpjas no saviem vēlēšanu solījumiem, vai arī koalīcijai būs skaitliski neliels balsu pārsvars, pauž Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus varētu būt prasījusi "Attīstībai/Par" (AP), savukārt vismazākos tēriņus - "Progresīvajiem", liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) pēdējiem sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.
"Jaunā vienotība" (JV), kura ir uzvarējusi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, ir gatava uzņemties iniciatīvu jaunas valdības veidošanai un jau šodien izvirzīs pārstāvjus sarunām ar citām partijām, stāsta "Jaunās Vienotības" politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Šobrīd izskatās, ka koalīcijas kodols varētu būt politiskās partijas "Jaunā vienotība" (JV), "Nacionālā apvienība" (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), pieļauj politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Partija "Saskaņa" arī pēc zaudējuma 14.Saeimas vēlēšanās nepadosies un turpinās strādāt, šādu pozīciju pauda "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Demokrātijā atbildība par valsti gulstas uz pilsoņu pleciem, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits aicina ikkatru balsstiesīgo piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās un atdot savu balsi par Latvijai, nevis Krievijai lojāliem politiskajiem spēkiem.
Līdzdalība vēlēšanās nav tikai pilsoņu tiesības, bet gan morāls pienākums, īsi pirms Saeimas vēlēšanām Saldū aizvadītajā skolnieku debašu cikla "#Satversmei100: vērtības nākotnei" pasākumā paudis Valsts prezidents Egils Levits.
Nākamajai Saeimai vajadzētu mainīt Ministru kabineta iekārtas likumu, lai valdības varētu veidot elastīgāk un departamentus starp ministrijām pārdalīt atbilstoši valstī veicamajiem uzdevumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents un "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.
Partiju programmu ieceres attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu saskan ar Eiropas Savienības (ES) politiku, taču šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, norāda auditorkompānijas "Ernst&Young" ("EY") pārstāvji.
Pēc naidīgā ieraksta "Twitter" Mihails Uļjanovs mēģināja attaisnoties, uzveļot atbildību ASV un Ukrainas prezidentam Vladimiru Zelenskim, raksta portāls "Fokus".
Pastāv liels risks, ka politisko partiju raibums priekšvēlēšanu laikā var samazināt vēlētāju skaitu, sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.