"Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS) "Jaunās vienotības" (JV) līdera Krišjāņa Kariņa vadītu valdību neatbalstīs, intervijā laikrakstam "Diena" paudis ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils novada domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Viņš uzskata, ka Kariņš, būdams premjera amatā, ir novedis Latviju dziļā krīzē. "Ja prezidents nominēs Kariņu [Ministru prezidenta amatam], tad ZZS Kariņu neatbalstīs un nekādas sarunas, koalīcijas veidošana vai neveidošana ar Lembergu, bez Lemberga nenotiks. Tam nav nozīmes - ir vai nav tur Lembergs," laikrakstam paudis politiķis.
Uz jautājumiem, vai ZZS 14.Saeimā būtu gatava sadarboties ar citām partijām un vai tā būtu gatava četrus gadus darboties opozīcijā, ja valdību vadīs Kariņš, Lembergs tieši neatbild, vien pauž uzskatu, ka Kariņš par katru cenu grib palikt premjera amatā un "nekādi ārējie spēki viņu nomest no šīs pozīcijas nevar".
ZZS pašlaik īpaši negaida nonākšanu valdošajā koalīcijā un ir gatava "ar pilnu jaudu" strādāt opozīcijā, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" atzina ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Krauze paziņoja, ka ZZS neatbalsta Krišjāni Kariņu kā premjeru. Viņš domā, ka labāka būtu plašāka koalīcija, ja tai ir daudz maz vienota ideoloģiskās bāze, bet starp "Nacionālo apvienību" un "Progresīvajiem" esot pārāk lielas atšķirības.
Politiķis kā nekorektu vērtēja citu partiju noraidošo attieksmi pret ZZS premjera amata kandidātu, ASV sankciju sarakstos iekļauto Ventspils politiķi Aivaru Lembergu. Krauze atkārtoti paziņoja, ka ZZS negrasās šķelties un norobežoties no Lemberga, jo aizvadītajās vēlēšanās viņš, lai arī nav kandidējis, saņēmis lielu sabiedrības atbalstu.
Krauze arī kritizēja Valsts prezidenta Egila Levita attieksmi pret Lembergu un ZZS kopumā. Pirmdien ar Levitu ticies tikai viens ZZS politiķis, jo prezidents neesot gribējis tikties ar Lembergu, sakot, ka tiksies tikai ar ievēlētiem deputātiem, lai arī citām partijām šādus nosacījumus viņš netika izvirzījis un tikās, piemēram, ar uz Saeimu nemaz nekandidējušo "Apvienotā saraksta" līderi Uldi Pīlēnu.
Vērtējot Saeimas vēlēšanu iznākumu, Levits arī vairākās intervijās masu medijiem izteicās, ka tajās 2/3 un vairāk vēlētāju esot nobalsojuši par demokrātiskā spektra partijām, kas atbalsta mūsu valsti, stāv uz Satversmē iekļautajām vērtībām un piedāvā savus risinājumus valsts aktuālajām problēmām, bet nobalsots arī par partijām, kas esot ārpus demokrātiskā spektra.
Šādi Levita izteikumi ir izraisījuši ZZS sašutumu, tāpēc politiskais spēks izplatīja paziņojumu, kurā pauda nostāju, ka Valsts prezidenta rīcība valdības veidošanas laikā ir pretrunā Satversmei.
"Prezidenta publiski paustie pēcvēlēšanu apgalvojumi par trešdaļas jaunievēlēto deputātu pretvalstisko orientāciju ir necieņa pret demokrātiju un savas valsts pilsoņiem," pauda ZZS, aicinot Levitu skaidrot, uz kāda pamata valsts augstākā amatpersona ir publiski izdarījusi secinājumus, ka tikai divas trešdaļas no Latvijas pilsoņiem, kuri piedalījās Saeimas vēlēšanās, ir nobalsojuši par demokrātiskā spektra partijām.
Pēc ZZS vārdiem, minētie Valsts prezidenta apgalvojumi liekot izdarīt secinājumu, ka trešdaļa jauno deputātu esot pretvalstiski domājoši. ZZS mudina Valsts prezidentu publiski skaidrot, uz kāda pamata katrs trešais jaunais parlamentārietis ir saņēmis šādu novērtējumu, vienlaikus nenosaucot, kuri konkrēti tie ir. "Pretējā gadījumā aizdomu ēna krīt pār visu 14.Saeimas sastāvu," uzskata ZZS. "Nevar būt tā, ka Valsts prezidents trešdaļas pilsoņu balsojumu demokrātiskās vēlēšanās nodēvē par pretvalstisku," akcentē ZZS.
ZZS mudināja Valsts prezidentu nebalstīties uz personīgajām politiskajām simpātijām sarunās par jaunas valdības veidošanu, bet "ievērot Latvijas pilsoņu balsojumu, lai neveicinātu tālāku sabiedrības šķelšanos un apdraudējumu nacionālajai drošībai".
Kā ziņots, viens no ZZS līderiem Viktors Valainis pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem sacīja, ka pirms savas pozīcijas formulēšanas partiju apvienība sagaidīs oficiālus lēmumus no citām partijām.
Vaicāts, vai no prezidenta ir sadzirdējis mājienus par ZZS palikšanu opozīcijā, Valainis norādīja, ka paļausies uz Satversmē noteikto ceļu, kurā prezidents nominē premjera amata kandidātu, kurš izvēlēsies partijas, kuras aicināt koalīcijā.
Partija respektē vēlētāju izvēli un saprot, kādi varētu būt tālākie citu partiju soļi, sacīja ZZS pārstāvis, vienlaikus minot, ka tos komentēs tad, kad tie būs notikuši.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ uz tikšanos ar prezidentu Valainis ir ieradies viens un kāpēc viņam nav pievienojies partijas premjera kandidāts Lembergs, politiķis vien atbildēja, ka tāds esot bijis ZZS valdes lēmums. "Ja būs nepieciešamība Levitam tikties ar Lembergu, tad tā notiks, bet, ja tādas nepieciešamības nav, tad tā nenotiek," sacīja Valainis.
ZZS pārstāvis skaidroja, ka ar prezidentu ir pārrunājis priekšvēlēšanu procesu, turpmāko sadarbību un komunikāciju. "Strādāsim tālāk," sacīja deputāts.
Pēc politiķa teiktā, partija saglabāšot savus principus, par kuriem iestāties - par reģionu attīstību un atbildību, kā arī par vienlīdzīgu attieksmi.
Prezidents esot arī pateicies ZZS par sadarbību Saeimā.
Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās JV ieguva 26 mandātus, ZZS - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, "Nacionālā apvienība" - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus.