Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) piedāvātais kompromisa priekšlikums par lēzenāku pensionēšanas vecuma paaugstināšanu varētu būt atbalstāms, šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) raidījumā "900 sekundes" pieļāva labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Kardinālu priekšlikumu mainīt pensiju likumu nav – no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iesniegtajiem 57 priekšlikumiem pensiju likuma izmaiņām otrajam lasījumam tikai divos tiek piedāvāts pensionēšanās vecumu paaugstināt vēlāk, nekā to paredzējusi valdība.
Reformu partija (RP) šodien Saeimas atbildīgajā komisijā iesniedza priekšlikumus pensiju sistēmas sakārtošanai, kas cita starpā paredz papildināt vecuma pensijas kapitālu ar piemaksu par izaudzinātajiem bērniem, informē RP preses pārstāve Daiga Holma.
Pēc garām diskusijām Saeima ar pārliecinošu deputātu balsu pārsvaru pirmajā lasījumā pieņēma valdības sagatavotos pensiju likuma grozījumus. Tomēr plašākās diskusijas vēl ir tikai sagaidāmas, jo paredzams, ka uz nākamo lasījumu iesniegto priekšlikumu būs gana.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien 1. lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz no 2014. gada paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Gadījumā, ja Saeima izšķirsies jau no 2014. gada celt pensionēšanās vecumu, kas nozīmētu darba ņēmēju interešu neievērošanu, arodbiedrības rīkos tautas nobalsošanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paziņojusi: ņemot vērā situācijas nopietnību, darbs pie referenduma sagatavošanas jau ir sākts.
Otrdien, 17.aprīlī, valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta Noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību,vienojās par kārtību, kādā 2.pensiju līmeņa dalībnieki varēs iegādāties mūža pensijas polisi.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sāks darbu pie referenduma sagatavošanas, lai nepieļautu strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, ja Saeima neņems vērā iepriekš saskaņoto lēmumu par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu no 2016.gada.
Pensijas vecuma celšana var novest pie neatgriezeniskām sekām gan Rīgā, kur ieņēmumi pašvaldībai ir samērā lieli, gan visā Latvijā; tas negatīvi atsauksies uz cilvēku veselības stāvokli un radīs papildus slogu pašvaldību sociālajam budžetam, uzskata Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa.
Saeima pavasara sesiju sāks, izskatot valdības izstrādātos grozījumus pensiju likumā. «Šos priekšlikumus vērtēsim ļoti rūpīgi, jo šādas iniciatīvas skar lielu iedzīvotāju daļu,» norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Pensionāriem, kas pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem ar piegādi mājās un kam pensijas vai pabalsta saņemšanas datums sakrīt ar Lieldienu brīvdienām, Latvijas Pasts to izmaksās pirms svētku dienām.
Strauja pensionēšanās vecuma palielināšana nav savienojama ar sociāli atbildīgas valsts principu un ir pretrunā Satversmei, tiesībsarga Jura Jansona viedokli aģentūrai LETA pauda tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien, 3. aprīlī, uzsāk vēstuļu akciju, protestējot pret valdības nepamatoto lēmumu sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014. gada.
Mēs vēlamies panākt kompromisu, tāpēc turpināsim sarunas ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, Neatkarīgajai pēc tikšanās ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli (Vienotība), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču (ZZS) un Saeimas deputātu Valēriju Agešinu (Saskaņas centrs) teica Liepājas arodbiedrību centra priekšsēdētājs Toms Meiers.
Vēl tikai otrdien valdība atbalstīja strīdīgos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji. Savukārt šodien šī iniciatīva jau nonākusi Saeimā, kas sākusi par to debates un nodevusi grozījumus izskatīšanai komisijās.
28. martā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Padome tikās ar labklājības ministri Ilze Viņķeli, lai runātu par valdībā akceptētajiem pensiju likuma grozījumiem, kas paredz arī pensionēšanās vecuma celšanu no 2014.gada.
Pēc Eiropas statistikas biroja Eurostat demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma Latvijā pieaugs – no 20,5 procentiem 2011. gadā līdz 38,6 procentiem 2060. gadā, savukārt iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā samazināsies no 65,8 līdz 49,5 procentiem.
Kā viens no iespējamajiem risinājumiem, lai izvairītos no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, ir norādīta iespēja atvērt robežas imigrantiem. Divas trešdaļas (66%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka neatbalstītu strauju imigrācijas pieaugumu un Latvijas robežu atvēršanu imigrantiem, lai izvairītos no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas (32% - drīzāk neatbalstītu šādu risinājumu un 34% - noteikti neatbalstītu šādu risinājumu). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.