Baidās, ka mēs paliksim pārāk bagāti, parakstoties par pensiju indeksācijas atsaldēšanu, smejoties Neatkarīgajai saka pensionārs Felikss Aželis. Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) iniciatīvu atbalsta arī Brigita Ripa, kura kā Rīgas Kurzemes rajona pensionāru apvienības priekšsēdētājas vietniece organizē parakstu vākšanu vienā no Rīgas mikrorajoniem.
LPF pirms nepilniem diviem mēnešiem savā domes sēdē nolēma vākt parakstus par pensiju indeksācijas atsākšanu no 2013. gada 1. oktobra, saprotot, ka no valdības šogad pateikts visai stingrs nē pensiju pārskatīšanai. Pensiju indeksācija ir iesaldēta kopš 2009. gada, un plānots, ka neatkarīgi no inflācijas apmēriem pensijas varētu atsākt indeksēt tikai 2014. gada rudenī. LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš (viņš nesen amatā nomainījis līdzšinējo federācijas vadītāju Ainu Verzi) norāda, ka parakstīties par pensiju indeksācijas atsākšanu var ne tikai pensionāri, bet jebkura vecuma balsstiesīgie iedzīvotāji. Parakstoties pensionāri aicina pārskatīt pensiju apmēru ne tikai atbilstoši šā gada rudenī fiksētai inflācijai jeb cenu kāpumam, bet arī, ņemot vērā, kāds tas bijis iepriekš.
«Tā runā, ka pensionāri Latvijā ir tie turīgākie,» rūgti nosmej Felikss Aželis. Viņš pensijā aizgājis jau 1985. gadā, un pensija bijusi 162 rubļi – tiem laikiem pieklājīga, taču, kad pārrēķināja, iznāca 39 lati. «Kad bija iespēja, es pastrādāju un vēl varēju pensiju drusciņ pārrēķināt, taču nekāda medusmaize jau tā nav. Ja ir divi pensionāri kopā, izdzīvot var,» stāsta kungs. «Neceru, ka pensijas palielinās, pat ne atbilstoši cenu kāpumam. Pie šīs valdības neceru,» tā F. Aželis.
B. Ripa norāda, ka viņai ir liels darba stāžs, taču arī tas neglābj no pensijas, kas mazāka par iztikas minimumu. Ar vairāk nekā 40 gadu darba stāžu viņa mēnesī saņem 170 latus. «Labi, ka ir iespēja pastrādāt un piepelnīt klāt, tā daudziem ir vienīgā iespēja iegūt naudiņu, lai varētu samaksāt komunālos pakalpojumus,» stāsta pensionāre. Vislielākie tēriņi ir tieši par dzīvokli. «Pārtiku mēs varam nopirkt lētāku, nocenotu, bet par dzīvokli jāmaksā tik, cik jāmaksā,» saka Brigitas kundze. Lai arī pensijas nav lielas, ne visi pensionāri sanāk trūcīgie, un ne visi arī vēlas prasīt pabalstus. Inflācija līdz šim nav bijusi augsta, un iespējamais pensiju palielinājums arī nebūtu liels, taču uz to pensionāri atbild: pensionāram katrs lats ir svarīgs, miljonāriem jau, protams, tie ir santīmi! Lai arī krīzes gados un tagad izskan viedoklis, ka pensionāri ir vienīgie, kuri nav cietuši, seniori tam nepiekrīt – pensijas nesamazināja, taču viss valstī notiekošais skar arī viņus.
Rīgā, Kurzemes rajonā, paraksti tiek vākti dienas centrā Ābelzieds. Pašlaik savākti jau tuvu 600 parakstiem, parakstījušies arī visi aktīvie seniori, kuri uz dienas centru nāk vingrot. «Cilvēki ir ļoti aktīvi, un mums par to ir liels prieks,» novērojumos dalās dienas centra vadītāja Ināra Ulmane.
Labklājības ministrijā (LM) Neatkarīgajai norāda – diskusijās vienmēr ticis uzsvērts, ka sarunas par indeksāciju agrāk nekā ar likumu noteiktajā 2014. gadā ir atkarīgas no sociālā budžeta deficīta mazināšanās tempa. LM speciāliste Marika Kupče atgādina: šobrīd sociālajā budžetā ir deficīts, taču, ja 2013. gadā saglabāsies tendence šim deficītam mazināties tāpat kā 2012. gadā, ministrija nenoraida iespēju rosināt valdībā skatīt jautājumu par pensiju vai daļu pensiju indeksāciju šā gada nogalē. «Tomēr ir tikai gada sākums, un mūsu rīcībā nav vēl pat datu par pirmo ceturksni, varam runāt par indeksāciju tikai no 2014. gada,» saka M. Kupče.