Studenti un mācībspēki mākslīgo intelektu augstskolās arvien biežāk izmanto kā palīgu rutīnas un tehniskajos darbos, nevis kā domāšanas aizstājēju. To atklāj Latvijas Universitātes zinātnieku jaunākais pētījums, vēsta 360TV Ziņas.
Ārvalstu speciālistu piesaistīšanai Latvijas augstskolām viņiem jānodrošina vismaz 4000 eiro alga "uz papīra", šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" lēsa Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks.
Viens no augstākās izglītības kvalitātes rādītājiem ir mācībspēki. Kopš 2011. gada likums paredz, ka augstskolās vismaz 5% no akadēmiskā personāla jābūt viesprofesoriem, viesdocentiem vai vieslektoriem. Šī latiņa jau ir pārsniegta, taču ir plānots to pacelt. Nozares ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka šobrīd tam ir dota zaļā gaisma un augstskolām nav problēmu viņus piesaistīt. Ārvalstu pasniedzējiem gan būs atļauts pasniegt kādā no Eiropas Savienības valodām, bet ne krieviski, kā līdz šim tika praktizēts privātajās augstskolās.
Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēji bažījas, ka nākamgad viņu algas nepalielināsies un varētu pat sarukt. Lai gan LU vadība šādas ziņas noraida, pašu mācībspēku vidū optimisma nav, jo, ņemot vērā studentu skaita samazinājumu un, kā viņi uzskata – uztūkušo augstskolas administratīvo korpusu, tāds scenārijs nebūtu pārsteidzošs.
Valsts augstskolu mācībspēki pauž arvien lielāku satraukumu par savām algām, kuras kopš krīzes gadiem samazinātas un tā arī nav izrāvušās no melnā punkta. Diemžēl uzraugošo ministriju un valdības atbalsts ir minimāls, un tām vairāk rūp vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas kāpinājums, atzīst pasniedzēji.