Lielākā daļa jeb vidēji 80 % Baltijas valstu iedzīvotāju veido vismaz nelielus uzkrājumus, tomēr daudzi izvēlas neefektīvas noguldījumu metodes, piemēram, tur savus finanšu līdzekļus norēķinu kontos vai glabā skaidrā naudā, liecina pēc “Bigbank” pasūtījuma veiktais “Kantar Emor” pētījums.
Kaut arī aptuveni 60% algotu darbinieku pēc tēriņiem paliek vairāk nekā 20% no ikmēneša ienākumiem, vidēji puse nav sakrājusi sev drošības spilvenu trīs mēneša izdevumu apmērā, secināts Finoterapijas - bezmaksas automatizētajā konsultācijā interneta vidē - pētījumā, analizējot 2300 respondentu atbildes.
Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati. Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai - 7%. Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā.