Baltijas valstu gaisa telpu patrulējošo NATO iznīcinātāju skaita samazināšana tiek veikta, ņemot vērā vispārējo alianses bruņoto spēku palielināšanu centrālajā un Austrumeiropā, ceturtdien nacionālajā radio LRT sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Šobrīd gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm veic 16 NATO lidmašīnas, savukārt no 1.septembra šis skaits tiks samazināts uz pusi, kas ir adekvāti un pilnībā pietiekami NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas veikšanai, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien paziņoja, ka alianse solidarizējas ar Turciju, ko apdraud "briesmīgi terora akti" un nestabilitāte pie tās dienvidu robežām.
Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Simoņaks sestdien paziņojis, ka Varšava pieliks visas pūles, lai NATO samitā 2016.gadā tiktu pieņemts lēmums par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās teritorijā.
Par Krievijas rīcību iespējams spriest tikai pēc tās darbiem un tās rīcība Ukrainā kopainu skaidrāku nepadara, intervijā aizsardzības jomas medijam "Defence Matters" atzinis NATO Maskavas Informācijas biroja vadītājs Roberts Pščels.
Maskavas propagandā 90% teiktā par NATO nav patiesība un 80% krievu domā, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) politika ir kaitīga Krievijas interesēm, intervijā aizsardzības jomas medijam "Defence Matters" norādījis NATO Maskavas informācijas biroja vadītājs Roberts Pščels.
Rietumvalstis atrodas neizdevīgā situācijā attiecībās ar Krieviju savu smagnējo demokrātisko procesu dēļ, uzrunājot Lielbritānijas parlamenta deputātus, atzinis ārlietu ministrs Filips Hamonds, vēsta laikraksts "Financial Times".
Tas ir labi, ka Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš aizrādīja New York Times (NYT) ka ir nepiedienīgi mūsdienu kontekstā dēvēt Latviju par «bijušo padomju republiku». Taču mani daudz vairāk satrauc nevis tas, ka kāds tur Rietumos nosaucis Latviju par «bijušo padomju republiku», bet gan, piemēram, tas, ka ar «bijušo Padomju Savienību» saistītā nostalģija Krievijas oficiālajās (!) aprindās izpaužas Baltijas valstu neatkarības apstrīdēšanā.
Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir veikuši kaujas spēju pastiprināšanu Rietumu kara apgabalā - Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā.
Krimas aneksija un ieroču piegādāšana kaujiniekiem Ukrainas austrumos ir Krievijas pastrādāta agresija, savukārt NATO aizsargā savus sabiedrotos, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien vienojās par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā, tādējādi reaģējot uz jaunajām drošības problēmām, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu.
Krievija mēģina "rakt bedres" starp NATO dalībvalstīm, tādējādi šūpojot situāciju, šodien pētījuma "Slēpties acu priekšā: Putina karš Ukrainā" prezentācijas pasākumā sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Vairums Rietumeiropas valstu iedzīvotāju neatbalstītu savas valsts militāro spēku iesaistīšanos kādā konfliktā, ja tiktu uzbrukts NATO partneriem. Tomēr Latvijas politiķi un eksperti ir pārliecināti, ka sabiedrības doma šādā gadījumā nespētu sabotēt NATO līguma piektā panta iedarbināšanu un Latvijai tāpēc nav pamata apšaubīt līgumā garantēto alianses atbalstu.
Krievijas agresīvā rīcība, tostarp Krimā un Donbasā, ir pilnībā mainījusi spēles noteikumus, tādēļ NATO ir nepieciešams gatavoties nākotnes izaicinājumiem un sniegt nepieciešamo atbalstu saviem partneriem, uzskata ASV vēstnieks NATO Duglass Luts.
Baltijas valstīm ir pamats bažām, vai tās var paļauties uz NATO Krievijas agresijas gadījumā, jo, kā liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti, Rietumeiropas valstīs sabiedrība neatbalsta militāras palīdzības sniegšanu agresijas upuriem.