Krīzes gadījumā Latvijai būs pienākums uzņemt NATO spēkus

Latvija slēgs vienošanos ar NATO Augstāko virspavēlniecību Eiropā par atbalsta sniegšanu, krīzes gadījumā uzņemot Sevišķi ātras reaģēšanas spēkus.

Valdība šodien aiz slēgtām durvīm atbalstīja noteikumu projektu par Latvijas valdības un NATO Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā tehnisko vienošanos par uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu sabiedroto spēkiem saistībā ar Sevišķi ātras reaģēšanas spēku aktivitātēm.

Vienošanās nosaka pienākumu Latvijai garantēt uzņemošās valsts atbalstu un tā īstenošanai nepieciešamos pakalpojumus, uzņemot Sevišķi ātras reaģēšanas spēkus Latvijas teritorijā, aģentūrai LETA skaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Līdztekus tiek noteikti minēto spēku un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā pienākumi pret Latviju.

Plašāku informāciju par šīs vienošanās detaļām AM šobrīd nesniedz.

Jau ziņots, ka par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi dalībvalstis vienojās jau NATO samitā Velsā, lai uzlabotu alianses spējas reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem. Vienība ir alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar atbilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām. Sevišķi ātro reaģēšanas vienību būs iespējams izvietot dažu dienu laikā, lai reaģētu uz jebkuriem izaicinājumiem, kas rastos kādā no NATO dalībvalstīm.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 2015.gada sākumā žurnālistiem teica, ka "šī Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība sastāvēs no sauszemes brigādes ar apmēram 5000 karavīriem", un to atbalstīs gaisa, jūras un īpašie spēki.

Šo spēku vadošie elementi būs "gatavi rīcībai jau 48 stundu laikā, bet pārējie - nedēļas laikā".