NATO sabiedroto spēki labi apzinās dezinformācijas riskus Latvijā
NATO sabiedroto spēki, tostarp Kanāda, pirms ierašanās Latvijā ļoti labi apzinās ar iespējamu mērķtiecīgu dezinformāciju saistītos riskus, aģentūrai LETA izteicās Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums.
Vēstnieks norādīja, ka aktivizēti un aktivizējušies tie spēki, kas nevēlās Latvijas un plašāka reģiona drošības pastiprināšanos. Eihenbaums uzsvēra, ka, neskatoties uz minētajām aktivitātēm, pret agresiju vērstā koalīcija aug, jo Kanādai, Polijai, Itālijai, Slovēnijai un Albānijai Latvijā izvietojamajā vienībā pievienojusies arī Spānija, kas arī vēlas dot savu ieguldījumu reģiona drošībā.
"Nevajag aizmirst, ka kaimiņvalstīs būs vēl arī citi spēki. Tas viss liecina par unikālu NATO solidaritātes un agresivitātes ierobežošanas rīcību, kam ir daudz piekritēju un atbalstītāju," klāstīja Eihenbaums.
Raksturojot dezinformācijas kampaņu, vēstnieks stāstīja, ka vēsture un mūsdienas tajā tiek trivializēta un novesta līdz "tirgus tantiņu stāstiem". "Tas varētu likties smieklīgi, varētu likties, ka to var neņemt nopietni, bet tā īsti nav. Tā izskatās pēc pārdomātas un vadītas kampaņas. Tā ir maldinoša un tās mērķis ir dezinformēt, radīt iespaidu, ka reģionā ir problēmas, kas ir tik sarežģītas, ka tur nav ko iesaistīties," sacīja vēstnieks, piebilstot, ka to izpētījuši "Stratcom" izcilības centra eksperti un citi.
"Mūsu uzdevums ir būt pacietīgiem un stipriem savā gribā un savā pārliecība, maksimāli to atspēkot, kā arī ar patiesību vērsties pret to. Minēto ļoti labi apzinās mūsu kanādiešu sabiedrotie, kuri noteikti tam arī gatavojas," norādīja Eihenbaums, piebilstot, ka "patiesība vienmēr ir stiprāka" par meliem.
LETA jau vēstīja, ka Kanāda ir informēta par iespējamu mērķtiecīgu dezinformāciju par NATO - Kanādu un citiem sabiedroto spēkiem - saistībā ar starptautiskā bataljona ierašanos Latvijā nākamajā gadā.
Kā aģentūrai LETA apliecināja Kanādas vēstniecībā Latvijā, šis valsts aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans šo jautājumu nesen apspriedis arī ar Kanādas medijiem. Kanādas bruņotie spēki aktīvi konsultējas ar Latviju un citiem NATO sabiedrotajiem par visiem plānotā karaspēka izvietošanas aspektiem. "Tostarp mēs esam gatavi atbildēt uz dezinformāciju un citiem potenciālajiem izaicinājumiem, ja un kad tādi būtu," apliecināja vēstniecībā.
Kanādas vēstniecības pārstāvji arī norādīja, ka Kanādas karavīru plānotā klātbūtne ir viena no daudzām pieaugošās sadarbības jomām ar Latviju. "Kopā strādāsim līdzās ar citiem mūsu NATO sabiedrotajiem, lai demonstrētu savu vienotību, solidaritāti un apņēmību," uzsvēra vēstniecībā.
LETA jau vēstīja, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām un Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma par rezolūciju, kurā dalībvalstis aicinātas cīnīties ar propagandu, būtiski pieaugusi pret Baltijas valstīm vērstā Krievijas dezinformācija.
Kā aģentūrai LETA iepriekš apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), NATO un Eiropas Savienībā (ES) noskaņojums attiecībā uz propagandas problēmu beidzot ir radikāli mainījies un dalībvalstis aktīvi meklē risinājumus pretpasākumiem, kaut arī dažām valstīm šī "pamošanās" ir bijusi diezgan sāpīga.
"Ja salīdzinām to noskaņojumu, kāds NATO un ES bija pirms diviem gadiem, kad par propagandu un informācijas karu runāja Baltijas valstis un Polija, bet mums tika atgādināts par preses brīvību un tādām lietām, tad es teiktu, ka noskaņojums tagad ir radikāli mainījies," iepriekš izteicās ministrs.
"Tagad visi gan NATO, gan ES ietvaros daudz runā par to, ka mēs faktiski esam divu lielu izaicinājumu priekšā: viens ir propaganda un informācijas karš un otrs - kiberuzbrukumi. Bieži vien abas šīs metodes tiek lieliski kombinētas kopā, piemēram, uzlaužot kādu e-pastu un palaižot to presē, kā mēs to redzējām ASV kampaņas laikā. Valstis, kurās ir bijušas vēlēšanas vai kādi citi politiski procesi, ir skaidri identificējušas šos jautājumus kā problēmu."