25.mar 2016
Lieldienu komentārā piestāvētu rakstīt par garīgām lietām un cerību uz grēku izpirkšanu. Dzīve tomēr nav sprediķis baznīcā. Ilgāk par pāris stundām dievkalpojumā cilvēks nav spējīgs ne nožēlot, ne lūgt, ne piedot vai domāt par mainīšanos uz labu. Savāda ir šī marta nedēļa – terora akti Briselē, Lielā piektdiena, sēru karogu rotāta, pieminēs deportācijas. Tad nāks Lieldienas ar baznīcu zvaniem, šūpolēm un olu krāsošanu. Ko īsti šādā reizē darīt – svinēt, klusi sērojot, vai sērot, klusi svinot?