INTERESANTI: Ola pasaules tautu Lieldienu tradīcijās

Jau no senseniem laikiem cilvēkam dienišķā maltīte un svētki savijušies cieši kopā: medniekiem svētki bija tad, kad laimējās tikt pie medījuma, zemkopjiem un lopkopjiem svētki saistījās ar mūžīgo dabas ritmu. Rudenī tie svinēja lauku darbu apdarīšanu, pavasarī vesels notikums bija tikko dzimušo mājlopu sagaidīšana, un šie jaunās dzīvības pavasara svētki Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā, vēlāk arī Jūdejā un Romā ieguva jaunu nozīmi un kļuva par kristiešu Lieldienām.

Visa šo pavasara svētku vēsture ir noslēpumainas jēgas, simbolu un tradīciju pilna un uzskatāmi atspoguļojas tieši uz galda.

• Pavasara svētkos olas krāsot pirmie sākuši ēģiptieši un persieši. Viņi uzskatīja, ka putni, kas lido debesīs, atrodas tuvāk Dievam, tāpēc spilgti krāsotas olas varētu būt kā vēstījums, ko dievi nevar nepamanīt.
• Olai vieta uz svētku galda atrasta arī ebreju pejsahā - stāstā par jūdu verdzības un atbrīvošanās vēsturi. Stingrs likums nosaka, ka svētku galdā uz lielā šķīvja jābūt vārītām olām, pētersīļu un seleriju zaļumiem kā jaunas dzīvības simboliem, rīvētiem mārrutkiem kā atgādinājumam par verdzības sūrumu, kā arī ceptai jēra gaļai, rīvētu ābolu, mandeļu, valriekstu un kanēļa maisījumam, kas papildināts ar vīnu.
• Arī Itālijā pastāv pejsaha šķīvja metafora: Lieldienās Puljas apgabalā cep īpaši pītu cepumu skarčedu. Trīs mīklas strēmeles sapin bizītē, ko gredzenā izklāj ar olīveļļu ietaukotā pannā. Vietā, kur bizītes gali savienojas, ievieto veselu jēlu olu. Cepeškrāsnī izceptu skarčedu rotā ar veselu olu čaumalā.
• Neapolē Lieldienu pīrāgu dēvē par pastieru, un tā mīklai pievieno veselus kviešu graudus.
• Ligūrijā gatavo torta pasqualina - pīrāgu ar artišokiem, rikotas sieru, olām un zaļumiem, un pīrāgu veido no 33 mīklas kārtām - saskaņā ar Jēzus Kristus nodzīvoto gadu skaitu.
• Īpaša Lieldienu zupa kā pirmais ēdiens tiek pasniegta pareizticīgajā Grieķijā. Zupai pielej mērci avgolemono, ko gatavo no olas un citrona sulas.
• Līdzīgu zupu Lieldienās galdā ceļ arī Florencē: brodetto ir zivju buljons, ko iebiezina ar maizi un pievieno sakultas olas ar citrona sulu.
• Svētku maltīti Grieķijā noslēdz ar baklavu - plānas mīklas cepumiem ar riekstiem un medu.
• Polijā, kur valda kristiešu tradīcijas, gatavo mazureku: saputotu olas baltumu, smalki sarīvētu mandeļu un pūdercukura cepumus, bet svētku galdu noteikti rotā sviestā izgrieztu jēriņu un rīvētu mārrutku figūriņas.
• Olas, biezpiens, rozīnes, rieksti ir tradicionālās krievu pashas neaizstājamas sastāvdaļas. Tas ir īpašs svētku ēdiens, kura pagatavošanai nepieciešama speciāla koka forma un kurš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem pasaules kulinārijas sasniegumiem.
• Vista - olu dējēja visās tautās ir neparasts putns - sena kā mūsu Zeme un visādā ziņā cēlusies no dinozauriem: tās kājas klāj tāda pati zvīņaina āda kā senajām ķirzakām, bet tikko izšķīlies cālēns izskatās gluži kā dinozaurs...
• Kā tad ar zaķi, kurš Lieldienās nes olas? Leģenda vēsta: Estre, pagānu pavasara un ausmas dieviete, par kādu pārkāpumu putnu pārvērta par zaķi, un šis zaķis vēl šobaltdien tieši Lieldienu rītā turpina dēt olas, jo patiesībā jau ir putns!