Lielbritānija

Daily Mail ziņo, ka Lielbritānijā ir neierasts karstums.

Līdz ar pēdējo Deivida Kamerona darba dienu Lielbritānijas premjera amatā, par jauno ministru prezidenti oficiāli kļuvusi Terēza Meja.

Abi spilgtākie breksita karognesēji – bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons un eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) priekšsēdētājs Naidžels Farāžs – nav pārvērtuši savus referenduma panākumus reālā varā.

«Viena maza turku pupa ceļoja uz Angliju, Anglija bij’ aizslēgta, atslēga bij’ nolauzta...» Šo visiem labi zināmo bērnu skaitāmpantiņu Jāņu dienā ironiski atsauca atmiņā un skandēja ne viens vien Lielbritānijā dzīvojošs latvietis. Tas nu bija noticis, briti un daudzmiljonu lielās Apvienotās Karalistes iedzīvotāji 24. jūnijā pamodās jau citā Lielbritānijā.

Londonā demonstranti, starp tiem cilvēki, kuri bija ģērbušies Lielbritānijas bijušā premjerministra Tonija Blēra un bijušā ASV prezidenta Džordža V. Buša maskās, sagaidīja Irākas kara izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Tajā vēstīts, ka Lielbritānija Irākas karā iesaistījusies vēl pirms bija izsmeltas visas citas iespējas miermīlīgam situācijas risinājumam.

45 gadus vecais Vladislavs Pomozovs atzīts par vainīgu rīdzinieka Andreja Trofimovica (25) nonāvēšanā un jaunieša tēva saduršanā, vēsta BBC.

Skaidrs, ka pēc Anglijas aiziešanas no ES pēdējā vairs nevarēs palikt tāda pati kā agrāk. Jau pati doma – «tas, ka briti ir ārā, neko nenozīmē, rullējam tik tālāk» – būtu ES pašnāvnieciska. Diemžēl ES vadītāju un pirmām kārtām Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera uzvedība liecina tieši par tādu attieksmi. Par laimi, ES nesastāv no viena vienīga Junkera vai viņam līdzīgiem un tieši no šiem citiem, tajā skaitā Latvijas politiķiem, būs atkarīga ES un visas Eiropas nākotne. Kāda tā būs?

Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie Londonā 19.jūlijā varēs tikties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš no 18.jūlija līdz 20.jūlijam uzturēsies oficiālā vizītē Lielbritānijā, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā.

Baltic Council for International Education informē, ka, neskatoties uz nesen Lielbritānijā notikušā referenduma rezultātiem, kuros lielākā daļa britu nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, mācību maksa britu universitātēs un finansējuma pieejamība studentiem nemainās.

Pēc notikušā referenduma Lielbritānijā dzīvojošie latviešu jaunieši pauduši bažas par savu nākotni un drošību, aģentūrai LETA apliecināja Līdsas Latviešu centra pārstāve Aija Pacēviča.

Ja mēs vērtējam Lielbritānijas referenduma rezultātus saprātīgi un racionāli, tad britu vēlētāji nenobalsoja pret Eiropas ekonomisko integrāciju, vēlētāji nebalsoja pret brīvu preču un pakalpojumu apriti. Referenduma rezultātā vēlētāji savai valdībai piešķīra lielākas tiesības aizstāvēt savas nacionālās intereses. Britu referendums bija par to, ka britu nācija vērtē savas nacionālās intereses augstāk par pārnacionālajiem un kosmopolītiskajiem strāvojumiem ES gaiteņos.

Lielbritānijai pilnībā jāievēro un nekavējoties jāīsteno iedzīvotāju vairākuma izteiktā griba, oficiāli izstājoties no Eiropas Savienības (ES), pirms runāt par jaunām attiecībām ar ES, tā ārkārtas plenārsesijā pieņemtā rezolūcijā norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Nepieciešamības gadījumā Latvija ir gatava divpusējām sarunām ar Lielbritāniju saistībā ar tautiešu aizsardzības jautājumiem, pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas slēgtās sēdes daļas apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Šodien 27 Eiropas Savienības valstu līderi samitā Briselē uzklausīs Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona redzējumu par 23. jūnijā notikušo referendumu, kurā 51,9% balsojušo atbalstīja izstāšanos no ES.

Latvijas valstspiederīgie no Lielbritānijas netiks deportēti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lielbritānijā notikušajam referendumam par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir vairāk konsultatīvs statuss, jo gala lēmums ir jāpieņem valdībai un parlamentam, līdz ar to pastāv iespēja, ka valdība varētu bloķēt referenduma rezultātus un kam būtu juridisks spēks.

«Kas, pie velna, tagad notiks?» – šis laikraksta Daily Mirror uzdotais retoriskais jautājums turpina urdīt britu prātus arī trīs dienas pēc referenduma, kurā 51,9% balsotāju atbalstīja izstāšanos no Eiropas Savienības. Referenduma rezultāti jau sākuši sist pa britu maciņiem, izraisījuši vadības krīzi divās lielākajās partijās, sašķēluši sabiedrību un uzjundījuši runas ne tikai par Skotijas, bet arī Ziemeļīrijas un Gibraltāra nākotni.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kas vairs neietilpst Eiropas Savienībā, ir tuvākās nākotnes realitāte, taču bezprecedenta izstāšanās process solās būs gana garš un sarežģīts. Jo vairāk tādēļ, ka briti īpaši nesteidz to uzsākt, bet ES uzsver, ka vilcināšanās draud ar vēl nepatīkamākām sekām.

Petīciju internetā par atkārtotu referendumu Lielbritānijā par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) parakstījuši jau vairāk nekā viens miljons cilvēku, bet 100 tūkstoši cilvēku atbalstījuši aicinājumu pasludināt Londonas neatkarību no Lielbritānijas, sestdien vēstīja laikraksts "Telegraph".