Nosaka "sarkanās līnijas" sarunās par "Breksitu"
Lielākā daļa Eiropas Parlamenta pārstāvju (516 balsis PAR, 133 PRET, 50 ATTURĒJĀS) atbalstīja rezolūciju, kurā oficiāli izklāstīti EP galvenie principi un nosacījumi, lai EP apstiprinātu Lielbritānijas izstāšanās līgumu. Jebkuram šādam līgumam ES - Lielbritānijas sarunu noslēgumā būs nepieciešams iegūt Eiropas Parlamenta atbalstu.
Deputāti uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas tiesības ES pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES. Viņi arī norāda, ka Lielbritānija paliek ES dalībvalsts līdz tās oficiālās izstāšanās brīdim, un tas ietver gan tiesības, gan arī pienākumus, t.sk., arī tad, ja uzņemto saistību periods noslēdzas vēlāk par izstāšanās datumu.
Scanpix
Rezolūcija brīdina par jebkuriem mēģinājumiem “tirgoties" ar drošību un ES - Lielbritānijas ekonomisko attiecību nākotni, iebilst pret ekonomiskām attiecībām, kam pamatā ir darījumi konkrētās nozarēs, kā arī atgādina par vienotā tirgus četrām brīvībām: brīvu preču kustību, kapitālu, pakalpojumiem un cilvēkiem.
EP pieņemtā rezolūcija noraida Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas vēlmi paralēli sākt sarunas par "Breksitu" un turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar ES.
EP Tautas partijas frakcijas līderis Manfrēds Vēbers brīdināja Lielbritāniju, ka tā "nevarēs atlasīt" sev patīkamās lietas. "Ārpus ES esošai valstij nevar būt tādi paši vai labāki nosacījumi, kā ES dalībvalstīm," viņš paziņoja debašu laikā.
Visbeidzot, rezolūcijā ir teikts, ka tikai tad, kad ir panākts “būtisks progress" sarunās par to, kā Lielbritānija atstās ES, var sākt diskusijas par iespējamiem pārejas noteikumiem. Šādi pārejas noteikumi nedrīkst ilgt vairāk par trim gadiem, bet par nākotnes attiecībām var vienoties tikai tad, kad Lielbritānija ir atstājusi ES.
Pirmkārt - pilsoņi
Pilsoņu interesēm jau no sākuma ir jābūt priekšplānā, teikts rezolūcijā. Tāpat uzsvērts, ka “īpaši skarti" būs Īrijas pilsoņi. EP deputāti mudina visas puses palikt uzticīgām Ziemeļīrijas miera procesam un izvairīties no “stingras" robežas. Īpašajiem situācijas apstākļiem izstāšanās līgumā ir jābūt prioritātei.
Lielbritānija rezolūcijā arī brīdināta par jebkuriem centieniem ierobežot tiesības attiecībā uz pārvietošanās brīvību, pirms tā pilnībā izstājusies no ES, kā arī prasīts ES 27 valstīm risināt situāciju saistībā ar Lielbritānijas pilsoņu bailēm, ka Brexit rezultātā viņi zaudēs pašreizējās ES pilsoņu tiesības.
Sarunu principi
Deputāti aicina abas puses rīkoties labticīgi un pilnībā caurskatāmi, lai nodrošinātu akurātu izstāšanās procesu.
Rezolūcijā norādīts, ka no Lielbritānijas puses tas būtu ES tiesību aktu pārkāpums, ja tā apspriestu tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm vēl pirms ES atstāšanas, un brīdināts pret Lielbritānijas iesaisti divpusējās sarunās ar vienu vai dažām ES dalībvalstīm par izstāšanās procedūru vai ES - Lielbritānijas nākotnes attiecībām.
Saistības jāturpina
Lielbritānija turpinās baudīt visas tiesības kā ES dalībvalsts, līdz tā atstās ES. Tomēr tai pašā laikā Lielbritānijai būs arī jāpilda saistības, t.sk., finanšu saistības, kas izriet no pašreizējā ES daudzgadu budžeta. Uzņemto saistību periods var noslēgties arī vēlāk par izstāšanās datumu, piebilsts rezolūcijā.
Eiropas Parlamentam - būtiska iesaiste
Eiropas Parlaments sarunu attīstības gaitā plāno rīkoties atbilstoši šīs rezolūcijas principiem, piemēram, pieņemot turpmākas rezolūcijas, t.sk., par specifiskiem jautājumiem vai darījumiem konkrētās nozarēs, teikts rezolūcijā.
Plenārsēžu debates par Brexit pirms balsojuma
Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji apsprieda viņu prioritātes sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un ES Brexit sarunu vedējs Maikls Barnjē, kurš arī piedalījās debatēs, uzsvēra EP deputātu nozīmīgo lomu sarunu gaitā.
Atklājot debates, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni teica, ka “Eiropas Parlamenta balsojumam būs izšķiroša nozīme par Lielbritānijas izstāšanās gala nosacījumiem un ES - Lielbritānijas nākotnes attiecībām. Nesenie terorakti skaidri ataino, ka visām Eiropas valstīm būs jāturpina kopā cieši sadarboties."
Debates parādīja plašu starppartiju atbalstu tam, ka galvenā prioritāte ir to pilsoņu, kurus visvairāk ietekmē Brexit, interešu aizsargāšana. Vairums grupu līderu arī uzsvēra, ka, lai gan ir svarīgi sarunām notikt rāmā gaisotnē, ES 27 valstīm būtu jāpaliek vienotām un stingri jāaizsargā savas intereses. Visas kreisi orientētās partijas arī pauda, ka galvenā prioritāte tām būtu saglabāt augsta līmeņa sociālo aizsardzību.
Vairāki līderi uzsvēra, ka Brexit ir jābūt par katalizatoru ES atjaunotnei, demonstrējot, cik cieši dalībvalstis ir iekšēji savstarpēji saistītas.
EFDD un ENF grupu līderi uzgavilēja par izstāšanās procesa sākumu un vainoja ES, ka tā meklējot iespējas sodīt Lielbritāniju.
Jau vēstīts, ka Lielbritānija pagājušo trešdien iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, tādējādi oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no ES.