Rīgas pašvaldības policijas darbinieki ik dienu seko līdzi ledus biezumam Rīgas ūdenstilpēs, kā arī vērtē meteoroloģiskās prognozes, straumi un citus apstākļus, kas ietekmē ledus biezumu. Ņemot vērā RPP secinājumus, no 10.janvāra vakara daļēji atcelts ierobežojums atrasties uz ledus.
Ņemot vērā laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, Rīgas pilsētas izpilddirektors izdevis rīkojumu, ar kuru atcelts aizliegums atrasties uz vairāku ūdenstilpju ledus.
Iestājoties ziemai tipiskiem laikapstākļiem un Latvijas ūdenstilpēm pārklājoties ar ledus kārtu, aizsākas ne tikai zemledus makšķerēšanas sezona, bet arī pārgalvīga pārvietošanās un ledus izturības pārbaude ar dažādiem transportlīdzekļiem.
VAS Latvijas Valsts ceļi informē, ka šorīt vietām Kurzemē un Zemgalē sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Sniegotos un apledojušos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Šorīt uzturēšanas darbos iesaistītas 21 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības.
Rīgas dome atgādina, ka pazeminoties gaisa temperatūrai uz pilsētas ūdenstilpnēm strauji veidojas ledus, uz kura atrasties var būt nedroši un bīstami. Tādēļ pašvaldība noteikusi paaugstinātas bīstamības periodu uz pilsētas administratīvajā teritorijā esošo un piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus. Šajā periodā iedzīvotājiem atrasties uz ledus ir aizliegts!
Pēdējo dienu laikā vietām Latvijā bija vērojams sals, kas izveidoja plānu ledus kārtu arī virs ūdenstilpēm. Uz šāda ledus vēl nav droši atrasties. Tomēr vairāki Valmieras skolēni, riskējot ar savām dzīvībām, pa ceļam uz skolu vai no tās droši šķērso pie skolas esošo ezeriņu, vēsta portāls "Valmieras Ziņas".
Vakar mediķi Rīgā snieguši palīdzību diviem cilvēkiem, kuriem uz galvas uzkritis no ēkām krītošs ledus, ziņo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola.
Apledojums šorīt apgrūtina braukšanu pa galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem valsts centrālajā un austrumu daļā, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" apkopotā operatīvā informācija.
Aizvadītajā nedēļā nokrišņu un sniega kušanas ietekmē Latvijas upēs turpinājās ūdens līmeņa paaugstināšanās, kas aizsākās novembra otrās dekādes beigās, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Dziedātājs Miks Dukurs savā sociālā medija facebook.com profilā ir publicējis šokējošu ziņu - viņš ir bijis tikai soļa attālumā no nopietnas nelaimes, ko varēja izraisīt no jumta krītošs ledus.
Pēdējo divu nedēļu laikā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nogādāti deviņi miruši cilvēki, kuru nāves cēlonis bijusi ķermeņa atdzišana, aģentūra LETA uzzināja centrā.
Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) šonedēļ saņēmusi jau vairāk nekā 15 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, ko radījis no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus gabali. Ņemot vērā šāda veida negadījumu skaita pieaugumu, BTA brīdina autovadītājus – krītošais sniegs un ledus var nopietni apdraudēt gan cilvēku, gan arī radīt nopietnus bojājumus automašīnai, tāpēc BTA aicina autovadītājus būt vērīgiem un īpašu uzmanību pievērst tam, kur tiek plānots novietot automašīnu.
Ziema pienāk katru gadu un atbildīgie dienesti katru gadu atgādina: ja intensīvu nokrišņu rezultātā uz trotuāriem un jumtiem ir sakrājies sniegs – tas ir jānotīra. Katram īpašniekam vai namu, vai teritorijas apsaimniekotājam jāsaved jumti un trotuāri kārtībā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietuši kājāmgājēji – pat tiesvedība, vesta portāls riga.lv.
Šobrīd daudzviet Latvijā sasnigušā sniega sega var radīt mānīgu priekšstatu, ka ūdentilpnēs ledus sega ir izveidojusies pietiekami bieza. Šo sestdien ugunsdzēsēji glābēji steidzās palīgā diviem cilvēkiem, kuri, pārvērtējot izveidojošos ledus kārtu, ielūza ledū, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Sestdien no māju jumtiem krītošs sniegs un ledus Rīgā traumējis divus cilvēkus, aģentūrai LETA pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša.
Oktobra trešajā dekādē stipro nokrišņu ietekmē upēs aizsākās ūdens līmeņa paaugstināšanās. Daugavā posmā no Ullas Baltkrievijas teritorijā līdz Jēkabpilij kopš 25. oktobra ūdens līmenis līdz šodienai ir paaugstinājies par 58–95 cm. Savukārt Daugavas augštecē kopš 5. novembra ir aizsākusies neliela ūdens līmeņa pazemināšanās. Pārējās Daugavas baseina upēs gan Baltkrievijas, gan Latvijas teritorijā ūdens līmeņa pazemināšanās aizsākās 3.-4. novembrī. Sagaidāms, ka tuvākajās dienās arī Daugavā Latvijas teritorijā ūdens līmenis pakāpeniski pazemināsies.