Labklājības ministrija (LM) sarunās ar Finanšu ministriju panākusi vienošanos, ka no nākamā gada vajadzētu turpināt pārtikas atbalsta sniegšanu vistrūcīgākajiem iedzīvotajiem līdzšinējā apmērā, nodrošinot divus pārtikas preču komplektus vienai personai ar trūcīga statusu ceturksnī, liecina LM sniegtā informācija.
Naudas balvas apmērs Labklājības ministrijas (LM) darbiniekiem šogad būs atkarīgs no katra nodarbinātā ieguldījuma ministrijas mērķu sasniegšanā un svārstīsies no 30% no mēnešalgas, informē LM.
Turpmāk pie minimālās mēneša darba algas noteikšanas būs jāņem vērā atsauces vērtība 46% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem, otrdien lēma valdība.
Pēdējo piecu gadu laikā bērnu ar invaliditāti skaits pieaudzis par 1123, liecina Labklājības ministrijas (LM) sabiedriskajai apspriešanai nodotajā rīkojuma projektā apkopotie dati par sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanu.
Pašvaldību sociālajiem dienestiem pēc izmaiņām būs jāskaidro iedzīvotājiem pārtikas paku samazināšana un "jāiznes viss smagums", aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Labklājības ministrija (LM) rosina nodrošināt bērnudārzu pieejamību no viena gada vecuma, ieviest papildu bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, tostarp, pēc sākumskolas mācību beigām, pārskatīt nodokļu atvieglojumus un pabalstus, kā arī vairot citu atbalstu pirms un pēc bērna ienākšanas ģimenē, liecina ministrijas ziņojums par demogrāfiskās politikas situāciju valstī.
Taupības dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas, kuras būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, informē Labklājības ministrija (LM).
2022.gadā nebija iespējams precīzi noteikt to mājsaimniecību skaitu, kas varētu kvalificēties garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņemšanai, apgalvo Labklājības ministrija (LM), komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumus par nepamatoti liela finansējuma pieprasīšanu GMI pabalsta izmaksām.
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai 2023. un 2024. gadā nav pamatots. Ir konstatētas būtiskas un visaptverošas neatbilstības mērķdotācijas izmaksai pieprasītā papildu finansējuma plānošanā. Labklājības ministrija GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.
Valstij jādomā, kā vietējos iedzīvotājus pēc iespējas ilgāk noturēt darba tirgū, vai arī nāksies domāt par imigrantu piesaisti, intervijā aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Ministru kabinets otrdien, 8. oktobrī, valdības sēdē apstiprinājis vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu un finanšu politikā, kuras tiks iesniegtas Saeimā lemšanai kopā ar 2025. gada budžeta projektu.
Obligātās iemaksas pensijām nomaksātas pilnā apmērā par 76,1% darba ņēmēju, bet par 22,6% tās veiktas nepilnā apmērā vai nav iemaksāts vispār, liecina Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums, kuru otrdien izskatīja valdībā.
Šodien notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, bet pilnā apmērā tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, ziņo Labklājības ministrija (LM).
Darbaroku trūkuma dēļ tiek apsvērta iespēja saīsināt bērna kopšanas atvaļinājumu, raidījumā "Spried ar Delfi" teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
No šodienas atsevišķos Labklājības ministrijas (LM) pakļautībā esošos valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) pieaugs maksas pakalpojumu cenas un klāsts, tostarp palielināsies cenas par uzturēšanos centros.
Konkursa kārtībā piesaistot privātos komersantus sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides projektā, Rīgas pašvaldība varētu ietaupīt 8,6 miljonus eiro, uzskata Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Juris Radzevičs (GKR), aģentūru LETA informēja Rīgas domē.
Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam, atsaucoties uz Nacionālās drošības koncepcijā teikto, ka “iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte”.
Cerot izskaust nepamatotus iesniegumus un to radīto slodzi speciālistiem, plāno ļaut pieteikumu atkārtotai invaliditātes ekspertīzei iesniegt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos, teikts Labklājības ministrijas (LM) saskaņošanai valdībā iesniegtajā likumprojektā.