Krievijas Ārlietu ministrija ir anulējusi Austrijas raidsabiedrības ORF žurnālistes Marijas Klipsas-Vitingas akreditāciju un likusi viņai atstāt Krieviju.
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele zināja par Krievijas nodomu samazināt gāzes piegādes, lai šantažētu Eiropu paātrināt gāzesvada "Nord Stream 2" projekta īstenošanu, tomēr šādu informāciju noklusēja, atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, vēsta Vācijas laikraksts "Handelsblatt".
Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas (FIDH) aktīvisti iesnieguši sūdzību Starptautiskajā krimināltiesā (SKT) par Krievijas propagandistiem, apsūdzot viņus naida runā.
Ceturtdien Krievijas pilsētā Kemerovā, pēc divu tramvaju sadursmes uz tilta, teju 90 cilvēki guvuši ievainojumus, atsaucoties uz reģiona gubernatora pienākumu izpildītāju Iļja Seredjuku, vēsta aģentūra „Reuters”.
Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien kritizēja Rietumvalstu tālas darbības rādiusa ieroču piegādāšanu Ukrainai un draudēja, ka Krievija var ar līdzīgiem ieročiem apbruņot citas valstis, kuras varētu uzbrukt rietumvalstu mērķiem.
Francija, Vācija un Polija kļuvušas par "pastāvīgiem" Krievijas dezinformācijas uzbrukumu mērķiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šonedēļ, otrdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) vērtību un pārredzamības komisāre Vera Jourova.
Eiropā pieaug bažas par Krievijas jaukšanos šonedēļ notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, cita starpā izmantojot kiberuzbrukumus, propagandu internetā un maksājumus Eiropas politiķiem.
Krievijas Ārlietu ministrijas atbildībā esošais Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvības un atbalsta fonds ("Pravfonds") Latvijā ir finansējis gan Latvijas krievu savienības līderes, eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas tēla pucēšanu pēc neglaimojošām publikācijām, gan prokremlisko aktīvistu aizstāvēšanu tiesās, gan dziesminieka Kaspara Dimitera albumu, atsaucoties uz dokumentiem, kurus no kāda Eiropas drošības dienesta ieguvusi Dānijas sabiedriskā televīzija, vēsta "Re:Baltica".
Saistībā ar aizvadītās nedēļas Krievijas provokācijām Amerikas Savienotās Valstis pauž solidaritāti ar Baltijas reģiona valstīm. Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers par to rakstīja vietnē X ("Twitter"), ziņo "urointegration.com.ua".
Jau kopš kara sākuma skanošie krievu kodoldraudi vairs nevienu nebiedē, tikai apliecina Kremļa bezspēcību. Ja nu vienīgi tie nomierinoši iedarbojas uz pašmāju auditoriju. Šoreiz to iemesls ir ASV atļauja un NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga aicinājums alianses dalībvalstīm, kas piegādā Ukrainai ieročus, atcelt ierobežojumus to izmantošanai, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, analizējot, kas notiek "aiz priekškara", raksta ziņu aģentūra LETA.
Francija ceturtdien paziņoja, ka Krievija par tās karu pret Ukrainu netiks uzaicināta uz Normandijas desanta 80. gadadienas pasākumiem, tādējādi atceļot iepriekš pieņemto lēmumu.
Ukrainas droni naktī uz piektdienu Krievijas Krasnodaras apgabalā uzbrukuši naftas bāzei, kura uzbrukumā aizdegusies, paziņoja apgabala gubernators Veniamins Kondratjevs.
Karš Ukrainā, kura aktīvā fāze turpinās jau trešo gadu, ir visai dīvains karš. Krievija gandrīz katru dienu nežēlīgi apšauda Ukrainas pilsētas, infrastruktūru, civilos objektus, bet Ukraina nedrīkst dot pretī un apšaudīt objektus Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Nav runa tikai par civilajiem objektiem. Aizliegums attiecas arī uz militārajiem mērķiem.
Krievija plāno pacelt nodokļus lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem, otrdien paziņoja Finanšu ministrija. Maskava šādi cer gūt papildu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā.
Krievija ir ievērojami pastiprinājusi algotņu vervēšanu no Āfrikas vidienes valstīm savam karam pret Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas direkcija.
Maskavas Čerjomušku rajona tiesā ir nonācis protokols pret Krievijas opozīcijas portāla "Meduza" dibinātāju Gaļinu Timčenko, kura tiek apsūdzēta par dalību "nevēlamā organizācijā", pirmdien ziņoja izdevums "Mediazona", kas šo protokolu atrada tiesas kartotēkā.