Prokrievisks hakeru grupējums "Server Killers" trešdien uzņēmies atbildību par kiberuzbrukumu, kas pēdējo trīs dienu laikā ietekmējis vairākus Norvēģijas valdības digitālos pakalpojumus.
Krievijas mediji ziņo, ka Ukrainas dronu radītais sprādziens ķīmiskajā rūpnīcā izjauca nozīmīgu pasākumu, kurā bija jāpiedalās Putinam, vēsta "Dialog.ua".
Ungārijas jaunā valdība ir atzinusi Krieviju par draudu, tādējādi atkāpjoties no bijušā ilggadējā premjerministra Viktora Orbāna īstenotās Krievijai draudzīgās ārpolitikas.
Krievijas roka basģitārists Dmitrijs Oganjans miris 45 gadu vecumā, viņš Sanktpēterburgas dīķī tika atrasts ar nogrieztu roku, ziņo neatkarīgais medijs "Meduza.io".
Šodien, 2026. gada 25. augustā, Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas virzītos Ministru kabineta noteikumus kas paredz no 2026. gada 1. septembra Latvijā aizliegt vairāku rūpniecības preču ievešanu (importu) no Krievijas un Baltkrievijas.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, iepazīstinot ar valdības programmu nākamajiem pieciem gadiem, paziņoja, ka valsts pieteikšanās procesam dalībai Eiropas Savienībā (ES) vajadzētu sākties tuvākajā nākotnē, vēsta Ukrainas medijs "European Pravda".
Krievija Tveras apgabala salā ir izveidojusi slepenu biolaboratorijas kompleksu, kur Krievijas bruņoto spēku vajadzībām notiek eksperimenti ar bīstamiem vīrusiem, vēsta Ukrainas medijs "dialog.ua".
NATO arvien vairāk gatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam. Kā vēsta vācu laikraksts “Bild”, ir sagatavoti konkrēti plāni gadījumam, ja Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlēs saviem karaspēkiem iebrukt, piemēram, Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā). NATO galvenie mērķi: apturēt karaspēku un ievērojami vājināt Krieviju.
Tuvāko 12 mēnešu laikā Baltijas valstīm jārēķinās ar iespējamu Krievijas “viltus karoga” operāciju risku. Viens no scenārijiem būtu uzbrukums ar it kā Ukrainai piederošiem, bet patiesībā Krievijas izmantotiem droniem, intervijā aģentūrai LETA brīdina Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas uzņēmumu skaits, kas veic darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, sarucis gandrīz par 88%. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šo virzību vērtē atzinīgi, tomēr uzsver, ka tirdzniecību ar abām agresorvalstīm joprojām turpina pārāk daudz uzņēmumu.
Krievijā pesimistisku noskaņojumu izplatība sasniegusi līmeni, kāds bija 90. gadu sākumā, Krievijas ierindas pilsoņiem arvien skaudrāk izjūtot pret Ukrainu izvērstā kara sekas, liecina Krievijas Sabiedriskās domas izpētes centra (VCIOM) veiktās aptaujas dati.
Krievijā atkal ir saasinājusies degvielas krīze, kas skar arī Maskavu. Degvielas uzpildes stacijās veidojas milzīgas rindas, daudzviet ir ierobežojumi pārdošanai, un vairāk nekā 70 % DUS valstī palikušas bez degvielas, vēsta DW.
Melnkalne no 2026. gada 1. novembra ievieš vīzu režīmu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tomēr tie, kuri valstī iebrauks līdz 31. oktobra pusnaktij, varēs uzturēties bez vīzas līdz 30 dienām un šajā periodā pieteikties pagaidu uzturēšanās atļaujai, ziņo "TV Rain".
Lieli Krievijas uzņēmēji ziedojuši federālajam budžetam simtiem miljardu rubļu pēc tam, kad Vladimirs Putins aicināja veikt brīvprātīgas iemaksas rekordliela deficīta apstākļos, ziņo "The Moscow Times".
Kanjes Vesta fani nonākuši finansiālās grūtībās, maldīgi uzskatot, ka 160 000 rubļu (aptuveni 1900 ASV dolāru) cena nozīmē veselu VIP ložu 12 cilvēkiem, vēsta "Nexta".
Krievija ir izveidojusi slepenas bāzes, no kurām var palaist reaktīvos dronus, kas spēj sasniegt NATO valstis. Par to ziņo "Nexta", atsaucoties uz britu laikraksta "The Telegraph" izmeklēšanu.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītāja vietnieks Vadims Skibickis intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis, ka Ziemeļkoreja gatavojas nosūtīt uz Krieviju ievērojamu skaitu karavīru.