Ar vēstījumu nepirkt Krieviju atbalstošu uzņēmumu produkciju prezidents Volodimirs Zeļenskis Krievijas iebrukuma Ukrainā 12. dienā vērsās pie uzņēmējiem. Arī sabiedriskie aktīvisti aicināja nepirkt produktus no kompānijām, kuras turpina ražot vai pārdot savu produkciju Krievijā, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Apvērsuma iespējamība Krievijā pašlaik ir vērtējama kā zema un nav sagaidāmi plaši sabiedrības nemieri, jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome ceturtdien pēdējā lasījumā vienbalsīgi apstiprinājusi likumprojektu, kas aizliedz visu "LGBTQ propagandu".
Latvijā ieviestie pasākumi drošības stiprināšanai ir ietekmējuši Krievijas specdienestu iespējas izvērst izlūkošanas aktivitātes, tomēr Krievija pastiprinās centienus iegūt izlūkinformāciju gan par Latviju, gan par NATO kopumā un alianses dalībvalstīm, aģentūrai LETA atzina Valsts drošības dienestā (VDD).
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto pirmdien apmeklējis Krieviju, kur piedalījies kodoltehnoloģiju izstādē "Atomexpo" Soču pilsētā, paziņojusi Ungārijas Ārlietu ministrija.
Maskava ar Teherānu panākusi vienošanos par Irānas uzbrukuma lidrobotu ražošanu Krievijā, atsaucoties uz ASV un citu rietumvalstu izlūkdienestiem, ziņo laikraksts "The Washington Post".
Neskatoties uz karu Ukrainā, Krievijas naratīvs Eiropas elitēs nav pilnībā pazudis, šādu viedokli šonedēļ tikšanās laikā ar Baltijas valstu žurnālistiem pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Francijas Rafaēls Gluksmans (S&D), kurš vada EP īpašo komiteju jautājumos par ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju (INGE).
Krievijas Ārlietu ministrija izsaukusi Latvijas vēstnieku Māri Riekstiņu, lai izteiktu protestu par komunistiskās okupācijas režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu un "prettiesiskajām darbībām pret Krievijas īpašumu," ceturtdien ziņo aģentūra "Interfax".
Krievija saspridzināto Krimas tiltu varētu saremontēt ne agrāk kā līdz 2023.gada septembrim, teikts britu izlūkdienesta ziņojuma īsajā kopsavilkumā, ko tviterī trešdien publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Pašreizējais tā dēvētās krievu pasaules skatījums ir veidots gadu desmitiem ilgi, tāpēc nav nekādu cerību, ka krievi varētu pēkšņi mainīties un Krievija varētu drīzumā kļūt par normālu valsti, intervijā aģentūrai LETA sacīja Bratislavā bāzētās starptautiskās domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente un "GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko.
Migrantu aizplūšana no Krievijas šā gada astoņos mēnešos bijusi rekordliela, pēc Krievijas Federālā Valsts statistikas dienesta ("Rosstat") datu analīzes secinājis "Telegram" kanāls "Možem objasņitj" ("Vara paskaidrot").
ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans apstiprinājis, ka sakaru kanāli starp Vašingtonu un Maskavu joprojām ir atvērti, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Mobilizēti kaujai Ukrainā, krievi ir spiesti paši iegādāties gandrīz visu – sākot no apakšveļas un apaviem līdz ložu necaurlaidīgām vestēm, raksta portāls "Lrytas".
Nereti publiskajā telpā izskanējis jautājums par Krievijas armijas spējām un to, vai tā varētu uzbrukt Baltijas valstīm. Savu viedokli par to, cik gadus Krievija neuzbruks Baltijas valstīm izteicis arī bijušais Iekšlietu ministrs Māris Gulbis.