Krievija

Krievijas kara aviācijas lidmašīnas nedēļās nogalē ieradušās Venecuēlā militārās sadarbības ietvaros, kas tiek īstenota abu sabiedroto starpā, svētdien ziņu aģentūrai "Associated Press" apliecināja Venecuēlas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Lidostā Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā sestdien nolaidušās Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnas IL-62M un An-124, kas ir viena no lielākajām transporta lidmašīnām pasaulē, svētdien ziņo raidorganizācija "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL).

Krievijas tiesa piektdien par terorismu piespriedusi sešu gadu cietumsodu Ukrainas pilsonim Pavlo Gribam, kuru Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) pirms diviem gadiem izvilināja uz Baltkrieviju un nolaupīja.

Ukrainas valdība piemērojusi sankcijas Krievijas uzņēmumiem un pilsoņiem, kas saistīti ar Kerčas tilta celtniecību, atsaucoties uz Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, ziņo Ukrainas mediji.

Krievijas izturēšanās un nesenie banku skandāli norāda, ka Baltijas valstis vairs nevar tēlot tilta lomu starp Krieviju un Rietumiem, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja neklātienē izvirzījusi bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam apsūdzības par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu" saistībā ar 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietas izmeklēšanu, pirmdien paziņojusi komitejas pārstāve Svetlana Petrenko.

Bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili viedokļrakstā ASV žurnāla "Foreign Policy" tīmekļa vietnē prognozē, ka par Krievijas militārās agresijas nākamajiem mērķiem varētu kļūt NATO sastāvā neietilpstošās Somija vai Zviedrija.

Četru gadu laikā ievērojami sarukusi Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju būtu jāpaplašina, secināts pētījumā "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls".

Reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, ASV kopā ar Eiropas Savienību (ES) un Kanādu piektdien izsludinājušas jaunas sankcijas pret vairāk nekā desmit krievu amatpersonām un uzņēmumiem.

Krimas pussalā notiek svinības – aprit pieci gadi kopš referenduma par pievienošanos Krievijai.

Baltijas valstīs trīs gadu laikā ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka galvenā vaininiece Krievijas-Ukrainas konfliktā, kas sākās 2014.gadā, ir Krievija, secināts pētījumā "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls".

16. martā aprit pieci gadi kopš tā dēvētā referenduma Krimā. Starptautiskā sabiedrība balsojumu Ukrainas teritorijā ar Krievijas militārpersonu klātbūtni un aktīvu dalību atzinusi par pretlikumīgu un spēkā neesošu. Ar Krimas aneksiju Krievija izrādījusi klaju necieņu pret starptautisko tiesību principiem, radot draudus Eiropas drošībai.

Baltijas valstu sabiedrībās aizvien mazāk Krieviju uztver kā militāru apdraudējumu, turklāt iestājies arī "atslābums" sabiedriskajā domā attiecībā uz Krievijas-Ukrainas konfliktu, secināts pētījumā "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls", par ko šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Ja Rietumi neko nedarīs Krimas aneksijas lietā, par nākamo var kļūt Odesa, konferencē Prāgā brīdināja bijušais ASV spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Bens Hodžess, vēsta Čehijas telekanāls ČTK.

Krievijas parlamenta augšpalāta trešdien apstiprinājusi likumus par "viltus ziņu" jeb nepatiesas sabiedriski nozīmīgas informācijas izplatīšanas aizliegumu, neraugoties uz Prezidenta cilvēktiesību padomes lūgumu balsojumu atlikt un novērst trūkumus.

Krievijas Centrālā banka laidusi klajā jaunu monētu, pieminot starptautiskās sabiedrības neatzīto un nosodīto Krimas aneksiju.

Celtnieki ir pabeiguši būvēt 93 kilometrus garu stiepļu žogu uz Latvijas-Krievijas robežas, taču patlaban nav skaidrības, vai tiks sākta vēl papildus žoga būvēšana.

Maskavā un citur Krievijā svētdien notikušas demonstrācijas pret likumprojektu, kas var novest pie Krievijas interneta izolācijas no ārpasaules. Demonstrācija Maskavā un mazākas protesta akcijas citur Krievijā tika noorganizētas pēc tam, kad Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome februārī atbalstīja likumprojektu, kurā ierosināts izveidot centru, kas "nodrošinātu un kontrolētu interneta datplūsmas maršrutēšanu", un uzlikt par pienākumu interneta pakalpojumu sniedzējiem īstenot "tehniskus pasākumus, lai izturētu draudus". Likumprojekts arī paredz regulāri testēt, vai Krievijas internets var funkcionēt izolētā veidā. Likumprojekta kritiķi uzskata to par Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma kārtējo mēģinājumu kontrolēt interneta saturu, un bažījas, ka Krievija ir ceļā uz pilnībā izolētu tīklu, līdzīgu kāds ir Ziemeļkorejā. Aktīvisti ziņoja, ka šodien demonstrācijās piedalījušies vairāk nekā 15 000 cilvēku. "Valdība cīnās pret brīvību, tostarp interneta brīvību. Es varu jums to apgalvot kā cilvēks, kas pavadījis mēnesi cietumā par tvītu," uzrunājot protestētājus, sacīja interneta brīvības aktīvists no Sibīrijas Sergejs Boiko. Policija demonstrāciju laikā aizturēja vairākus cilvēkus, nepaskaidrojot kādēļ. Ziņu aģentūras AFP žurnālists novēroja, kā policisti aizvelkam prom kādu vīrieti netālu protestu vietas. Aicinājumā uz protestiem, kas pagājušajā nedāļā tika izplatīts ziņapmaiņas lietotnē "Telegram", teikts, ka likumprojekta mērķis ir norobežot Krieviju no pārējās pasaules un nobloķēt ārvalstu sociālos tīklus, nodrošinot pilnīgu cenzūru.

Krievijas armijas iznīcinātājs "Su-27" pacēlies gaisā, lai pārtvertu ASV izlūkošanas lidmašīnu virs "Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem," ceturtdien paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.