Šodien Brāļu kapos Rīgā notika svinīgais pasākums un svētbrīdis, kurš veltīts pirmo apbedījumu 1915.gada 28.oktobrī simtgadei Brāļu kapos. Svētbrīdī piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā sociālajā tīklā twitter ziņo vērīgi aculiecinieki, kādi vandāļi šonakt paārdījušies Lielajos kapos jeb Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī, kurš atrodas Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā.
Līdz rudenim vēl ir laiks sakopt piederīgo atdusas vietas. Lai nerastos tik apnicīgais jautājums, kāpēc citiem izdodas tik skaisti noaudzēt kapu kopiņas, bet man ne, savā ilggadējā pieredzē dalās stādaudzētavas Zaļā oāze daiļdārzniece Ilze Tīlika.
Jau pirms neilga laika ziņojām, ka Rīgā un tās apkārtnē uzdarbojušies kapu atracēji. Raidījums "Degpunktā" atklājis, ka atrakto kapu kopiņu skaits patiesībā varētu būt daudz lielāks nekā iepriekš domāts.
Nadežda uz kapiem Jūrmalā pie sava vīra iet regulāri. Līdz šim viņa jutusies droši, bet tagad uzmanīgi skatās visapkārt un ir piesardzīga, turklāt viņai vēl jādomā, kā palīdzēt savai mammai atgūties no šoka – abas sievietes atklāja, ka naktī ir atraktas vairākas kapu kopiņas, vēsta raidījums Degpunktā.
8. maijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un citi Saeimas prezidija locekļi un deputāti apmeklēja Rīgas Brāļu kapus, kur norisinājās Nacisma sagrāves un II pasaules kara beigu atceres dienas pasākums. Amatpersonu vidū izcēlās Ināra Mūrniece, kura starp lietišķi tērptajiem dāmām un kungiem bija uzziedējusi kā krāšņs orhidejas zieds.
Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka ir uzbūvēta senas luterāņu kapsētas un dievnama vietā. Par spokiem un neparastām izpausmēm tur ziņu nav, lai gan iespaidīgā izmēra namā zem viena jumta sadzīvo zinātnieki un visvisādi «burvīšu kantori» – gaišreģi, dziednieki, magi un tantrisko zinību sludinātāji. Tas vien šķiet savdabīgi – zinātnes un ezotērikas līdzāspastāvēšana. Šeit darbojās gan komunisti, gan Tautas frontes frakcija, gan pusgadsimtu dzīvoja Dainu skapis.
Janvāra vidū Latgalē mantrači izpostījuši trīs valsts nozīmes arheoloģiskos pieminekļus - Daņilovkas, Loginu un Batņu uzkalniņkapus, šodien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
Ir tapuši jauni Rīgas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi, kuros būtiskākās izmaiņas attiecas uz nekoptām kapavietām un sodiem par šo noteikumu pārkāpumiem. Noteikumi vēl nav stājušies spēkā.
Krievijas pilsētā Rostovā pie Donas ir uzieti milzīgi masu kapi, kuros, visticamāk, apglabāti neatpazītie prokrieviskie kaujinieki. Tāpat ir atsevišķa kapavieta ar plāksni "ķirurģiskie atkritumi", ziņo andrewrostov.livejournal.com
Par Rīgas pašvaldības naudu apbērētie par bezpiederīgajiem atzītie nelaiķi visbiežāk tā arī paliek Jaunciema kapos. Retu reizi tomēr gadās, ka piederīgie ir pieteikušies un veikuši mirušā tuvinieka pārapbedīšanu par saviem līdzekļiem.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments plāno aprīkot Rīgas kapus ar videonovērošanas sistēmām, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Rīgas dome iecerējusi Rīgas 1.Meža kapos veidot piemiņas aleju Zolitūdes traģēdijas upuriem, kuri gāja bojā, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Naktī uz piektdienu nezināms ļaundaris apgānījis Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapavietu. Taču, visticamāk, šā vandalisma akta īstais adresāts ir cits un prezidenta monuments izvēlēts vienkārši tāpēc, ka ir ļoti nozīmīgs un tumsas aizsegā brīvi pieejams.
Vandalisms pret pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes memoriālu ir Latvijas valsti aizskaroša rīcība, un tas ir signāls, ka zīmīgajām piemiņas vietām jāvelta pienācīga uzmanība, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) un Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).