VAKARA ZIŅAS: Slavenību mūža mājas – gan vienkāršas, gan iespaidīgas
Viens no tādiem – apdomīgajiem latviešiem – bijis omulīgais un dzīvesgudrais aktieris Kārlis Sebris. Viņš Meža kapos, netālu no pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica atdusas vietas, sev pieminekli uzstādīja pats. Vispirms Kārļa Sebra sieva – Nellis – apsēdās uz mākoņa maliņas, pēc tam – viņš pats. Tiem, kuri taujāja, kāpēc viņam piemineklis kapos, skatuves mākslinieks attraucis, ka nevēlas, lai tauta un valdība šim pēc nāves gādātu pieminekli. Tā autors – tēlnieks Andrejs Jansons
Mēdz teikt, ka Dieva priekšā visi ir vienādi. Tomēr tas, ko pēc nāves ieraugām kapos, liecina, ka cilvēkiem nereti gribas atstāt gan savu stāstu par aizgājēju, gan iespaidu, gan apliecināt statusu.
Kapsēta ir kā vēstures grāmata. Pāršķir vienu lappusi un iepazīsti savam laikam raksturīgo pieminekļu modi, atšķir citu un kā uz delnas redzēsi aizgājēju un palicēju ambīcijas. Nākamajā savukārt izlasīsi par tradīcijām. Piemēram, senie latvieši mūža mājas jeb zārku gādāja laikus, vēl dzīvi būdami, un turēja istabaugšā vai klētsaugšā. Mūsdienās šim piemēram sekotāju nav daudz, bet tie, kuri pēcnāves pieminekli uzcēluši paši, ir domājuši par to, lai neapgrūtinātu palicējus un nodrošinātos ar sev tīkamu mūža māju.
Komentēt