Mēdz teikt, ka Dieva priekšā visi ir vienādi. Tomēr tas, ko pēc nāves ieraugām kapos, liecina, ka cilvēkiem nereti gribas atstāt gan savu stāstu par aizgājēju, gan iespaidu, gan apliecināt statusu.
Kapsēta ir kā vēstures grāmata. Pāršķir vienu lappusi un iepazīsti savam laikam raksturīgo pieminekļu modi, atšķir citu un kā uz delnas redzēsi aizgājēju un palicēju ambīcijas. Nākamajā savukārt izlasīsi par tradīcijām. Piemēram, senie latvieši mūža mājas jeb zārku gādāja laikus, vēl dzīvi būdami, un turēja istabaugšā vai klētsaugšā. Mūsdienās šim piemēram sekotāju nav daudz, bet tie, kuri pēcnāves pieminekli uzcēluši paši, ir domājuši par to, lai neapgrūtinātu palicējus un nodrošinātos ar sev tīkamu mūža māju.