14.jūl 2017
Savus pazudušos dzīvniekus daļa saimnieku meklē nekavējoties un izmisīgi, daļa pagaida pāris dienu, sak, varbūt pats atnāks, un tad bez liela entuziasma tomēr sāk meklēt. Vēl ir daļa, kura īpaši neiespringst ar meklēšanu, bet ja nu kur ierauga savu pazudušo mājinieku, piesakās. Un vēl ir tādi – spiežot pēc pārpilnajām patversmēm –, kuri vienkārši nemeklē, un viss. Pat ja ierauga publicētu atrastā dzīvnieka bildi, izliekas par beigtiem. Ir jau arī beigti – sirdī un cilvēciskumā. Bet šoreiz par nosacīti priecīgāko.