Jauna valdība

"Jaunā vienotība" (JV) piedāvās "Apvienotajam sarakstam" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) noslēgt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem pauda Ministru prezidentu Krišjānis Kariņš (JV).

Valsts prezidents Egils Levits piekrīt Valsts kontroles (VK) aicinājumam izveidot augsta līmeņa krīzes un civilās aizsardzības vadības institūciju, kas varētu būt jaunās valdības uzdevums, šodien tikšanās laikā ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli un VK padomes locekli Kristīni Jaunzemi norādījis Valsts prezidents.

Nākamā Čehijas valdība negrasās pievienoties eirozonai, otrdien paziņojis kandidāts uz finanšu ministra amatu Zbiņeks Stanjura.

Jaunajā Māra Kučinska (ZZS) valdībā 11 ministru ir tie paši vecie Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības ministri, tomēr dažas novitātes ir. Vienotība tagad vairs nebūs valdošākā no valdošajām un vecākais brālis. Laiks rādīs, vai Vienotība spēs saņemties, samierināties ar savu samazināto lomu un konstruktīvi strādāt, vai arī pēc laiciņa būs kāda brēka, skandalēšanās un demarši. Vismaz pašlaik partija uzvedas solīdi, ir nolikusi malā savus iekšējos kašķus, Vienotības Saeimas frakcija ir disciplinēti nobalsojusi par jauno valdību.

Jaunizveidotās koalīcijas partneri ir pārliecināti, ka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska veidotā valdība šodien Saeimā gūs vairākuma atbalstu. Prognozes par stabilitāti gan ir uzmanīgākas, kaut arī visi partneri pauž, ka to mērķis nav valdības šūpošana vai gāšana.

Manā bērnībā, kad cilvēki vēl sazinājās ar rakstīto un pa pastu sūtīto vēstuļu palīdzību, no Latgales radiem vecākiem sūtītās vēstules vienmēr beidzās ar nemainīgu frāzi: «Ar veselību pa vecam, citādi arī pa vecam.» Man šis vienmēr vienādais vēstuļu nobeigums likās pagalam jocīgs, jo mūsmājās tā nerunāja. Tagad šī vēstījuma forma – viss pa vecam – nāk atmiņā, raugoties uz jaunās Kučinska valdības apstiprināšanas procesu. Grūti gan šo valdību saukt par jauno. Tik daudz tajā veco seju un diemžēl arī vecās retorikas, lai gan sākums bija gluži cerīgs.

Rīt Latvija pēc divu mēnešu pārtraukuma atkal iegūs pilnvērtīgu valdību – Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska vadībā. Viņa priekšgājēju Laimdotu Straujumu, paužot neapmierinātību ar pārāk lēnīgo darba stilu, gāza viņas pašas partijas biedri no Vienotības. Nule kā izstrādātais koalīcijas sadarbības līgums vedina domāt, ka M. Kučinskim līdzīgus pārmetumus nevarēs veltīt.

Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska vadītā topošā koalīcija paveikusi pēdējo darbu, lai parīt bez aizķeršanās varētu apstiprināt jauno valdību. Ir apstiprināta 136 punktu plašā valdības deklarācija, kura tiks parakstīta ceturtdien – dažas stundas pirms valdību apstiprinošā balsojuma Saeimā.

Droši vien Saeima drīzumā atzīs tai piedāvāto ministru komplektu par valdību. Lai arī manā uztverē tas, ko mēs pāris mēnešus vērojām, nebija tik daudz valdības veidošanas, cik nākamās Saeimas vēlēšanām pievērsts koalīcijas partiju pašsaglabāšanās (pie varas) process. Jo valdības veidošana nebija principiāli pakārtota Māra Kučinska nosaukto prioritāšu būtībai. Sevišķi viņa apsveicamajai vēlmei pārlikt uzsvaru no resorisma uz prioritāšu kompleksu izpratni un īstenošanu. Tas, kā parasti, bija politiskās konjunktūras noteikts process. Pat medijus vairāk interesēja, cik krēslu kura partija dabūs. Nevis – cik katrs kandidāts bijis vai būs vērts kā ministrs. Es uzskatu, ka jaunā valdība nosaukto prioritāšu reālas īstenošanas labad paveiks ļoti maz. Tāpēc, ka koalīcijas partiju pašmērķu dēļ nespēs aizvākt sekojošus šķēršļus.

Jaunajā valdībā, kuru, visticamāk, apstiprinās jau 11. februārī, trīs ministriju vadība nonāks jaunu ministru rokās. Taču pretēji tautas parunai, kas vēsta, ka jauna slota tīri slauka, ne šo ministru priekšgājēji, ne politikas eksperti būtiskas izmaiņas šo ministriju pārraudzītajās nozarēs neprognozē.

Politiskie konkurenti, iedzenot Vienotību stūrī, piespieduši pieņemt premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska piedāvājumu par tās pārziņā nododamajām ministrijām.

Uzklausījis visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvju redzējumu par nākamās valdības veicamajiem darbiem, Valsts prezidents Raimonds Vējonis politisko konkurenci padarījis spīvāku un radījis situāciju, kurā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) loma nākamās valdības veidošanā kļūst aizvien lielāka.

Līdz ar plāniem veidot jauno valdību, paplašinot koalīciju ar līdz šim opozīcijā esošo Latvijas Reģionu apvienību, Vienotībai radusies iespēja darbos apliecināt vārdos jau daudzreiz skandēto – amatiem nav nozīmes, visu izšķir vēlme darīt labu valstij un tās iedzīvotājiem.

Lai jaunā valdība būtu pilnībā izveidota, premjerministrei Laimdotai Straujumai atlicis vien pārliecināties, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais veselības ministra amata kandidāts Guntis Belēvičs ir piemērots šim amatam. Tomēr maz ticams, ka premjere noraidīs ZZS kandidātu, un var prognozēt, ka līdz jaunās Saeimas balsojumam, kas, visticamāk, notiks 5. novembrī, valdības sastāvs nonāks nemainīgs.

Ceturtdien darbu sāk jaunā Islandes valdība, kuru vadīs Progresa partijas līderis Sigmundurs Dāvids Gunlaugsons.