izglītības reforma

Valdība otrdien atbalstīja 4,92 miljonu eiro pārdali Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Kultūras ministrijai (KM), lai šoruden sāktu skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" pakāpenisku īstenošanu un nodrošinātu papildu finansējumu atbalsta personālam darba samaksai.

Saeimas opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) iesniedzis priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par vispārējās izglītības un profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes un atalgojuma noteikšanas pamatprincipiem, aģentūru LETA informēja deputāta pārstāvētā partija.

Satversmes tiesa (ST) ir solidarizējusies ar valdošo politisko eliti un ir uzņēmusies daļu atbildības par "politizētu un nepamatotu" reformu, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž deputāts Boriss Cilevičs (S), komentējot ST lēmumu atzīt normas par pāreju uz mācībām latviešu valodā par atbilstošām Satversmei.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Visas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītās reformas balstīts starptautiskajos pētījumos un pasaules pieredzē, šodien preses konferencē par jaunāko Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par izglītību sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, šodien lēma Ministru kabinets.

Valdības lēmums palielināt pedagogu atalgojumu nav priekšvēlēšanu solījums, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem apgalvoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

“SKOLOTĀJI!!! Laiks izvilkt galvu no smiltīm, pēdējos 30 gados citas grāmatas arī ir iznākušas!” vietnē “Twitter” aicina kāda grāmatnīcas darbiniece.

Turpinot konsekventu darbu pie skolu tīkla sakārtošanas, plānots noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, no kuriem izriet, ka arī privātajās augstskolās un koledžās tiks noteiks aizliegums studijām krievu valodā.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunā kompetenču satura ieviešanu izglītības jomā atlikt uz gadu.

Saeima šodien no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Teju 200 cilvēki ceturtdienas rītā ar plakātiem un saukļiem piketā pie Saeimas pauda atbalstu izglītības satura reformai.

Iesāktais darbs izglītības reformu virzienā ir jāturpina – tā liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā pedagogu aptauja, kurā pārliecinošs vairākums (77%) pedagogu ir uzsvēruši, ka par izglītības satura reformas virzīšanu tālāk jālemj šim Saeimas sasaukumam. To, ka lemšana par reformu jānodod nākamajam Saeimas sasaukumam atbalstījuši vien 19% skolotāju.

Iniciatīvas grupa “Vecāki par labāku izglītību” aicina visus esošos un topošos vecākus aizstāvēt savu bērnu intereses un labākas nākotnes izglītības iespējas piketā pie Saeimas ēkas ceturtdien, 7. jūnijā, plkst. 8:30.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka koalīcijas vienošanās par kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanu par gadu vēlāk, ir optimālākais situācijas risinājums, aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Par daļu no piedāvātajām izglītības reformām bažas esot pauduši vairāki vecāki un pedagogi, kuriem pietrūkst nepieciešamās informācijas. Reizē ir iespējams arī virzīties uz kompromisa variantu, ja no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiks saņemti atbilstoši piedāvājumi.

Nekāda traģēdija nav notikusi, jo Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti atbalstījuši lielāko daļu izglītības reformu, neskaitot skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, komentējot pagājušajā nedēļā notikušo komisijas sēdi, šodien žurnālistiem sacīja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan Saeimas atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijas un citās sarunās vienmēr ir paudusi skaidru nostāju, ka atbalsta izglītības satura reformu un arī saskata būtiskus argumentus tās nepieciešamībai. Tieši vieda un pārdomāta izglītība nākamajās desmitgadēs noteiks Latvijas valsts izredzes attīstīties un latviešu tautas izredzes saglabāties. Tomēr ikvienā diskusijā LPS arī uzsvērusi, ka atbalsta pārdomātu un aprobētu izglītības sistēmu, un norādījusi uz vairākiem problēmjautājumiem, kas izkristalizējušies, apkopojot pašvaldību, skolu un pedagogu viedokli. “Mērķis - prasmēs balstīta izglītība - ir pareizs. Latvijai kopumā un katrai pilsētai un novadam atsevišķi ir vajadzīgi gudri un prasmīgi uzņēmēji, kā arī gudrs un prasmīgs darbaspēks. Tāpēc izglītības reformas ietekme nākotnē uz visu valsti, tai skaitā pilsētām un novadiem un to attīstību, ir izšķirošs jautājums,” uzskata LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

2018.gada 31.maijā Saeimā norisinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Grozījumi). Grozījumu tālākā virzība ar izmaiņām ir izraisījusi ažiotāžu sabiedrībā, atklātā pauž Česlavs Batņa, Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais Ikšķiles vidusskolas direktors “Alternatīvā” pedagogu atalgojuma modeļa izstrādātājs.