Ilze Džonsone

Kāds, protams, varētu pasmieties par to, ka, piemēram, Zviedrijā ievieš stingrākus kaķu turēšanas noteikumus, kas pasargā dzīvniekus no vientulības, depresijas, stresa utt. Sak, pasargājiet labāk cilvēkus. Bet neaizmirsīsim, ka kaķi un citi mīļumdzīvnieki paši sevi nevar pasargāt no dažādām likstām, toties cilvēki var. Kas notiek Zviedrijā, un kas notiek pie mums un kaimiņvalstīs?

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

„Mēs atnācām un pierādījām, ka „Līčus” var apsaimniekot, nenogalinot dzīvniekus, ka ar sabiedrības un brīvprātīgo atbalstu var paveikt milzīgi daudz – izremontēt telpas, atteikties no ķēdēm, paplašināt dzīves telpu dzīvniekiem, uzbūvējot voljērus. Protams, iepriekšējiem apsaimniekotājiem tas nepatika, un kopš pirmās dienas ir naida pilni mēģinājumi mūs dabūt nost no ceļa. Mēs centāmies neatbildēt, taču mūsu ilgstošā tolerance ir uztverta par vājumu, un uzbrukumi mums jau kļuvuši par atsevišķu personu dzīves stilu. Šobrīd notiekošais pret „Ulubeli” ir augstākais neģēlības punkts ar klajiem meliem un puspatiesībām. Mēs vairs neklusēsim,” teic Ilze Džonsone.