Šajā mācību gadā no kopumā 47 pedagogiem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām 32 pedagogi strādāja Rīgas izglītības iestādēs, vēsta Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).
Lai pieņemtu lēmumu par licences piešķiršanu vai tās atteikšanu vakcīnskeptiņu veidotās "VisLatvijas tālmācības vidusskolas" mācību programmai, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) aicinājis skolu iesniegt papildu informāciju.
Pēc pēdējo dienu notikumiem izglītības iestādē, Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktajām pārbaudēm un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pieprasītā paskaidrojuma, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas direktore Anita Stukāne pieņēmusi lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības un iesniegusi atlūgumu.
Pērn mazliet samazinājies neattaisnotu kavējumu skaits izglītības iestādēs, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojums par 2016. gadu.
Salasījies virkni oficiālu un neoficiālu Latvijas izglītības sistēmai veltītu tekstu, nonācu pie atziņas, ka acīmredzot tās «produkcijā» jāsāk izšķirt izglītības sistēmas pabiras un bērni, kuri kaut kādu ārēju, ar sistēmu nesaistītu iemeslu (šis iemesls var būt arī labs skolotājs) dēļ spējuši tajā izdzīvot, gūt zināšanas, just sevi pašus kā cilvēkus un definēt savas vēlēšanās.
Nu jau otro gadu iepriekš sodītajiem pedagogiem ir iespēja reabilitēties. Līdz šim to vēlējuši izdarīt 148 cilvēki, uzrakstot Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) iesniegumu, lai komisija izvērtē: ļaut vai neļaut atkal strādāt izglītības iestādē.
Šogad Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) atteicis akreditēt trīs izglītības iestādes, un viena no tām ir privātā mazākumtautību vidusskola Innova, kura nonākusi Drošības policijas (DP) redzeslokā, jo radušās aizdomas par mācību iestādes nelojalitāti Latvijas valstij.
Šobrīd Latvijas izglītības iestādes neapmeklē 15 912 te deklarēto skolas vecuma bērnu, kas ir par 219 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielākā daļa no tiem (12 965) atrodas ārzemēs, bet ir arī vairāk nekā pustūkstoša bērnu, par kuriem teju pusei Latvijas pašvaldību nav nekādas informācijas, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) dati.
Raizējoties par nepiedienīgas informācijas iekļūšanu skolas bērnu prātos, Izglītības likums no 2016. gada 1. septembra noteiks tikumības rāmjus skolotāju izmantotajos mācību līdzekļos un materiālos, paredzot arī lielāku vecāku lomu šajā jautājumā. Gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), gan pedagogu un vecāku organizācijas apšauba šādas rīcības jēgu, jo nav skaidrs, kas tad īsti slēpjas aiz vārda «tikumība». Turklāt – kā šīs normas kontrolēs?