Desmit miljardi dolāru, ko nabadzīgajām valstīm ik gadus ir gatavas maksāt bagātās valstis, lai tajās cīnītos ar klimata izmaiņām, ir nepietiekama, lai segtu nepieciešamās izmaksas, uzskata miljardieris Džordžs Soross. Viņš uzskata, ka nespēja piešķirt tik naudas, cik nepieciešams, var izgāzt konferenci.
Pirmdien Kopenhāgenā sākās ANO klimata pārmaiņu konference, kurā ir pārstāvētas 190 valstis. Šī samita mērķis ir panākt vienošanos par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas mehānismu, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo Kioto protokolu. Praksē tas nozīmē vienoties par jauniem CO2 izmešu ierobežojumiem. Savukārt galvenais iemesls, kāpēc atsevišķas valstis nevēlas ierobežot CO2 izmešu apjomus, ir šo ierobežojumu negatīvā ietekme uz valstu ekonomisko attīstību.
Pirmdien Kopenhāgenā sākas ANO klimata samits, kurā pasaules valstu līderi centīsies izstrādāt ambiciozu paktu, lai cīnītos ar globālo sasilšanu un novērstu klimata katastrofu.
Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies par palīdzību citām valstīm cīņā pret globālo sasilšanu. Eiropa cīņā pret klimata izmaiņām jaunattīstības valstīs vēlas ik gadu līdz 2020. gadam ieguldīt simts miljardus eiro, no kuriem līdz 50 miljardiem eiro gadā maksās ES.