Austrāliešu zinātnieki cer radīt aitu sugu, kas mazāk atraugājas. Tādējādi viņi cer sniegt savu ieguldījumu cīņā pret klimata izmaiņām.
Pašlaik viņi mēģina saprast, atrast ģenētiskos iemeslus, kāpēc dažas aitas atraugājas mazāk nekā citas. Viņi uzskata, ka atraugām ir būtisks negatīvs efekts uz siltumnīcas efektu.
Apmēram 16 procenti no Austrālijas siltumnīcas gāzu izmešiem veidojas lauksaimniecībā. Savukārt 66 procenti no lauksaimniecības gāzu izmešiem veidojas lopu kuņģos. „95 procenti no metāna, ko rada aitas, liellopi un kazas, nāk no vēdera, un tā atmosfērā nonāk atraugājoties,” Austrālijas raidsabiedrībai ABC sacīja Jaundienvidvelsas Investīciju un rūpniecības departamenta pārstāvis Džons Gūpijs.
Šādu apsvērumu vadīti, Jaundienvidvelsas zinātnieki veic eksperimentus, mērot, cik daudz gāzes aitas izdala atraugājoties un lai meklētu, kuras aitas to dara mazāk. Līdz šim ir pārbaudītas 200 aitas. Pirmais secinājums nepārsteidz: jo vairāk aitas ēd, jo vairāk gāzu izdala. Tomēr pastāv būtiskas atšķirības starp atsevišķiem dzīvniekiem, un zinātnieki ilgtermiņā sev ir uzstādījuši mērķi: radīt aitu sugu, kas rada mazāk metāna un līdz ar to ir mazāk kaitīgas dabai.