Tieslietu padome šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) grozījumus likumā, kas atbrīvo Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju no pienākuma izvēlēties ģenerālprokurora amata kandidātu un tā vietā kandidāta izvēle būs uzticēta padomei atklātā konkursā.
Līdzšinējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers amatā aizvada otro termiņu un vasarā viņa pilnvaras beidzas. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosina mainīt kārtību, kādā izraudzīsies nākamo ģenerālprokuroru. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vienpersonisku kandidāta nosaukšanu Bordāns uzskata par vecmodīgu, tā neatbilstot labai pārvaldībai. Viņš grib šo kandidāta izvēli nodot Tieslietu padomes ziņā. Pret jautājuma izlemšanu Tieslietu padomē neiebilst ne ģenerālprokurors, ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Taču abi uzskata, ka no procedūras nedrīkst izslēgt profesionālās institūcijas, kurām līdz šim bija tiesības izvirzīt savu kandidātu. Valsts prezidenta kanceleja tieslietu ministra ieceri atbalsta, jo tā ģenerālprokurora izraudzīšanos padarītu skaidrāku un caurspīdīgāku, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Daļai potenciālo ģenerālprokurora amata pretendentu nav vēlēšanās kandidēt uz šo krēslu vai arī viņi publiski nekomentē savu rīcību, ja šāda iespēja tiktu piedāvāta.
Par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) centieniem panākt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanu, «mantinieku gatavošanu», nepieciešamību kaut ko mainīt pastāvošajā kārtībā, prokuratūras darbā un rezultativitātē Neatkarīgās intervija ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Augstākās tiesas (AT) plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik nav saskatāms pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai, piektdien notikušajā preses konferencē paziņoja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas (AT) tiesnesei Marikai Senkānes jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, pavēstīja AT pārstāve Rasma Zvejniece.
Koalīcijas deputātu pēkšņi parakstītais dokuments, kurā Jaunās konservatīvās partijas vadībā Augstākās tiesas priekšsēdētājam uzdots uzsākt pārbaudīt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darba atbilstību likumam, konservatīvo neizdarību dēļ ar kavēšanos, tomēr nonācis līdz adresātam. Taču tiesas priekšsēdētājs nesteidz nozīmēt atbildīgo tiesnesi šī darba veikšanai. Tiek solīts, ka tas būs izdarīs tuvākajā laikā.
Jaunievēlētais Valsts prezidents, līdzšinējais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits patlaban neredz iemeslu, kāpēc nevarētu rosināt diskusiju par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, ja vien tālāko lēmumu atbilstoši likumam pieņems Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs.
Rodas iespaids, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) ir sēdējis un gudrojis: «Nu ko vēl tādu dulnāku pastrādāt? Citādi te citi ministri ar savām aktivitātēm kļūst par mani populārāki.»
Ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem bez juridiska pamatojuma, ar padomnieces Kristīnes Kļavenieces starpniecību pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ierosinājis disciplinārlietu pret Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Arvi Miglānu saistībā ar likumpārkāpumiem bijušā Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa krimināllietā, atzina prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Ņujorkas štata ģenerālprokurors un kustības #MeToo atbalstītājs Ēriks Šneidermans pirmdien atkāpies no amata pēc apsūdzībām uzbrukumos četrām sievietēm.
Ģenerālprokuratūra uzdevusi amatā augstākam prokuroram izvērtēt Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Māra Lejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savulaik pieņemtos lēmumus par tā dēvētās "oligarhu lietas" izbeigšanu
Spānijas ģenerālprokurors Hosē Manuels Masa, kurš pirms dažām nedēļām bija vērsies pret Katalonijas neatkarības centienu līderiem, sestdien negaidīti nomira Argentīnā darba vizītes laikā.
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka nebūtu ģenerālprokurora amatam izvirzījis Džefu Sešonsu, ja būtu zinājis, ka viņš norobežosies no izmeklēšanas par Krievijas iespējamo iejaukšanos Savienoto Valstu vēlēšanu procesā.
Patlaban Latvijā nav tādas tiesībsargājošās iestādes, kurā ar izmeklēšanu viss būtu kārtībā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka nepieciešams mainīt esošo kārtību un turpmāk vajadzētu atslepenot daļu no specdienesta lēmuma par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanu amatpersonai.
Latvijas varasiestādēm ir jāstiprina cīņa pret dienesta informācijas nopludināšanas gadījumiem, jo patlaban plašākai sabiedrībai neparedzētas informācijas nonākšana publiskajā telpā ir kļuvusi par ikdienu, šodien, runājot par savām prioritātēm ievēlēšanas gadījumā uz vēl vienu ģenerālprokurora amata pilnvaru termiņu, Saeimas Juridiskajā komisijā atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušajā gadā par darbu prokuratūrā nopelnījis 45 583 eiro, liecina amatpersonas iesniegtā deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā.
Pagājušajā gadā ģenerālprokurors uzkrājis 52 326 eiro.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā Neatkarīgajai skaidro prokuroru atbildību, pieļautās kļūdas, kritizē atklātos balsojumus par svarīgu iestāžu vadītājiem un sola savas vadības laikā nepieļaut politisku spiedienu uz prokuroru darbu.