Satiksmes drošībā kā labu piemēru var izcelt Dānijas pieredzi, kur ātruma pārkāpējiem var konfiscēt auto, šodien valdībā izteicās ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Valdība šodien apstiprināja Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.- 2027.gadam. Stukāns norādīja, ka iepriekšējos gados pastāvējuši visādi satiksmes drošības plāni, taču rezultāti bija "tādi kādi ir". Latvijā iepriekšējos gados satiksmes drošībā ir bijuši vērojami uzlabojumi, taču pēc laiciņa notikusi atgriešanās "vecajā līmenī".
Cīņai ar ātrumu pārkāpējiem Stukāns piesauca Dānijas pieredzi. Ja šajā valstī autovadītājam, kurš uz pusi pārsniedzis ātrumu, bez jebkādas tiesas spriešanas ar policijas lēmumu turpat uz ceļa tiekot konfiscēta automašīna.
Stukāns uzskata, ka cīņa ar dzērājšoferiem nesekmēsies, ja netiek konfiscēts priekšmets, ar kuru var izdarīt pārkāpumu. "Ja brauc 1,5 promiļu reibumā, tad uzreiz ir jābūt krimināllietai un uzreiz - auto konfiskācijai. Bet mēs tā vietā mēs kaut ko pētām," sprieda Stukāns.
Ģenerālprokurors aicināja valsts iestādes izvērtēt soda punktu sistēmas efektivitāti.
Jau ziņots, ka Latvijā līdz 2027.gadam iecerēts par 35% samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojā gājušo un smagi cietušo iedzīvotāju skaitu, paredz Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027.gadam, ko otrdien apstiprināja valdībā.
Lai sasniegtu plānā noteikto mērķi, ir noteikti trīs rīcības virzieni - drošs ceļu satiksmes dalībnieks, droša vide un drošs transportlīdzeklis.
Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai septiņu gadu periodam ir nepieciešami finanšu līdzekļi 19,027 miljonu eiro apmērā, no tiem 64 000 eiro - ES fondu finansējums, savukārt - 18,963 miljoni eiro tiek plānots piešķirt no ceļu satiksmes negadījumu profilakses un novēršanas budžeta finansējuma. Šis finansējums tiek piešķirts no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošinātāji satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā.
Satiksmes ministrijā norāda, ka saskaņā ar pētījumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam ietekmes izvērtējums" veikto analīzi, vienīgais scenārijs, kura gadījumā būtu iespējams sasniegt nosprausto mērķu rezultātu - ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaita samazināšanu 50% apmērā laika periodā no 2021. līdz 2030.gadam - būtu scenārijs, kurā tiktu ietverta maksimāla jaunu pasākumu programma ar plašu finansējuma piesaisti šo pasākumu īstenošanai.
Savukārt kā nākamā alternatīva būtu jāvērtē scenārijs ar mazāk plašu pasākumu ietvaru, kā arī mazāku finansējumu, kura rezultātā netiktu sasniegti noteiktie mērķi, sevišķi avārijās smagi cietušo skaita ziņā, bet finanšu izmaksu ieguvumu rezultāts būtu lielāks.
Šis scenārijs paredz, ka nepieciešams turpināt informācijas, sabiedrības izglītošanas, drošības pasākumu pilnveidošanas un infrastruktūras uzlabojumus, kā arī tiek veikti ieguldījumi ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumos. Šajā scenārijā tiek pieņemts, ka ir nepieciešami uzlabojumi pasākumiem, kas nodrošina neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, kā arī pasākumiem, kuriem paredzams lielākais drošības uzlabojuma efekts.
Satiksmes ministrijas ieskatā, šis būtu optimālais scenārijs, kas ļautu līdz 2030.gadam panākt 47% uzlabojumu bojāgājušo skaita samazinājuma ziņā un 32% samazinājumu smagi cietušo skaita ziņā.