20.nov 2009
Cilvēku patika pret sevis baidīšanu ir apbrīnojama — sākot ar vakara pasaciņu par Sarkangalvīti un vilku, pusaudžu stāstiņiem par kādu „melnu, melnu māju” un beidzot ar visiem „piektdiena, 13.” tipa draņķiem. Tiesa, filma "2012", kas šobrīd redzama Latvijas kinoteātros, ir klajš piemērs tam kā adrenalīna atkarīgās sabiedrības prasības pret biedējošo saturu aug augumā līdz par puslīdz briesmīgu sižetu tiek atzīta pilnīga un galīga, totāla, visaptveroša, nenovēršama pasaules katastrofa, kas turklāt bāzēta uz puslīdz ticamiem, reālajā pasaulē pastāvošiem faktiem.