Šonedēļ partija “Vienotība” izraudzīja sev jaunu līderi. Par to kļuvis politiskās spēka Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Nupat ievēlētais priekšsēdētājs vadības grožus pārņēmis sarežģītos apstākļos. Aplokšņu algas, pretlikumīgā finansējuma pieņemšana, bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls partiju ir satricinājuši. Karš, taupība un nekontrolējami koalīcijas partneri “Vienotības” spēku samazinājuši līdz kritiskam līmenim. Gadu pirms parlamenta vēlēšanām eksperti partijai neprognozē spīdošu nākotni, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).
Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
Pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai pilotprojekta veidā plānots samazināt no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam.
Ar valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamo dividenžu paaugstināšanu līdz 90% no peļņas nākamā gada budžetā plānots gūt 62,023 miljonu eiro papildu ieņēmumus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa līdz 19.septembrim, kad notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru, aģentūrai LETA apliecināja LVSADA.
Ja koalīcijas partneriem nākamā gada budžetā ir "jaunas prasības", tad viņiem pašiem arī ir jāatrod tām finansējums, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Koalīcijas partneri šobrīd nav ieinteresēti gāzt valdību, jo laika līdz Saeimas vēlēšanām palicis pārāk maz, vērtējot koalīcijas partiju viedokļu sadursmes, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam (MK) līdz 2026. gada budžetam sagatavot un iesniegt Saeimā papildu izdevumu samazinājumu no publiskās pārvaldes izdevumiem.
Saeima izdevumu samazinājumu plāno rast, samazinot parlamenta ēku pārbūves un restaurācijas izdevumus, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam".
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.
Šobrīd vēl norit politiskās diskusijas, lai rastu piemērotākos risinājumus valsts budžeta izdevumu samazinājumam visos valdības līmeņos - valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību darbībā, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".
Finanšu ministrija (FM) šogad nesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā atbalstāmo valsts galvojumu projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam", teikts FM informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.
Septiņas pašvaldības prasa valdībai vairāk nekā 400 000 eiro kompensācijas par lietus nodarītajiem postījumiem, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Lai mazinātu birokrātisko slogu un paātrinātu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, Finanšu ministrija kopā ar sadarbības iestādēm izstrādājusi rīcības plānu, kas paredz būtiskas izmaiņas projektu atlasē, uzraudzībā un iepirkumu procesā. Kā intervijā aģentūrai LETA norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa, mērķis ir pāreja uz vienkāršāku, saprotamāku un uzticībā balstītu sistēmu, kurā uzsvars tiek likts uz atbalsta sniegšanu, nevis pārmērīgu kontroli.