Estonia

Pastāv aizdomas, ka Krievija izmanto pirms vairāk nekā 30 gadiem nogrimuša prāmja "Estonia" vraku kā zemūdens slēptuvi spiegošanai pret NATO, liecina Vācijas mediju piektdien publicēts pētījums.

Zviedrijas prokuratūra ceturtdien paziņoja, ka nolēmusi neatsākt iepriekš izbeigto izmeklēšanu prāmja "Estonia" nogrimšanas lietā, kā arī nesāks jaunu izmeklēšanu.

Jūlija vidū Igaunijas un Zviedrijas kopīgā misija dosies uz prāmja "Estonia" vraka vietu, lai izceltu 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja priekšgala rampu, paziņoja Igaunijas Drošības izmeklēšanu biroja vadītājs Merts Otss.

Zviedrijas apelācijas tiesa paaugstinājusi sodanaudas kinematogrāfistiem, kuri atzīti par vainīgiem Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" miera traucēšanā.

Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" būvētājs Vācijas uzņēmums "Meyer Werft" paudis pārliecību, ka tā izmeklētāji un tiesa Parīzē savulaik nav kļūdījusies, atzīstot, ka nedz prāmja būvētājs, nedz tam sertifikātu izsniegusī kompānija nav vainojama kuģa katastrofā.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas izmeklētāji publicējuši starpziņojumu par Baltijas jūrā nogrimušo prāmi "Estonia", kurā secinājuši, ka tas nedrīkstēja doties jūrā, jo nebija kuģošanai piemērotā stāvoklī.

Zviedrijas aizsardzības spēki atzinuši, ka ar prāmi "Estonia" pirms tā traģiskās nogrimšanas Baltijas jūrā tika pārvadāts vairāk militārā aprīkojuma nekā publiski ziņots iepriekš, atsaucoties uz Zviedrijas avīzi "Aftonbladet", ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".

Pirms 28 gadiem 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu nogrima prāmis "Estonia". No 989 pasažieri un apkalpes locekļiem izglābās tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Zviedrijas pilsētā Gēteborgā pirmdien sākusies jauna prāva pret diviem žurnālistiem, kuri 2019.gadā Baltijas jūras dzelmē filmēja 1994. gadā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku, vēsta laikraksts "Postimees".

Pirms nepilniem 28 gadiem Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" izpēte šogad atklājusi, ka kuģa labā borta bojājumi ir lielāki nekā uzskatīts iepriekš, trešdien žurnālistiem sacīja Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja direktors Renē Arikass, kurš vada "Estonia" vraka izpētes komandu.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs ar lāzerstariem veic 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraka trīsdimensiju (3D) skenēšanu.

Pramja "Estonia" bojāejas pētījumi turpinās 27 gadus pēc vētrainās nakts Baltijas jūrā, kad gāja bojā 852 cilvēki, arī 23 cilvēki no Latvijas. Vasarā un rudenī prāmja vraku ar zemūdens robotiem apsekoja divas speciālistu komandas, un viņu secinājumi varētu būtiski mainīt oficiālo versiju par “Estonia” katastrofas iemesliem, vēsta lsm.lv.

Zviedrijas Radio ir publicējis jaunu video no 1994. gadā nogrimušā prāmja “Estonia” vraka.

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieku rīkotā ekspedīcija trešdienas rītā sasniegusi vietu, kur Baltijas jūras dzelmē pirms gandrīz 27 gadiem nogrima prāmis, un gatavojas sākt vraka izpēti, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni.

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra piektdien paziņos par plānu izpētīt 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku.

Zviedrijā pirmdien tiesas priekšā stājās divi dokumentālās filmas uzņemšanas grupas dalībnieki saistībā ar apsūdzībām, ka viņi pārkāpuši likumu, kas sargā prāmja "Estonia" traģēdijas upuru mieru un aizliedz aktivitātes vraka tuvumā.

Zviedrija sākusi strādāt pie labojumiem likumā, kas aizliedz piekļuvi 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vrakam, ceturtdien paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Zviedrija vēlas no jauna izpētīt 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku, piektdien paziņojušas varasiestādes.

1994. gada 28. septembris – diena, kad vētrainajā Baltijas jūrā nogrima prāmis «Estonia», kas bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu – melniem burtiem ierakstīts Igaunijas, Latvijas un Zviedrijas kuģniecības vēsturē: nogrimstot Baltijas jūras dzelmē, prāmis līdzi sev aizrāva 852 cilvēku dzīvības, tādējādi kļūstot par lielāko jūras katastrofu pēc Otrā pasaules kara. Katru gadu šis datums tiek pieminēts ar aizlūgumiem par bojāgājušo cilvēku dvēselēm, tāpat joprojām līdz galam neatbildēts ir jautājums, kāds bija iemesls šai traģiskajai katastrofai. Tiesa gan, atbildi uz to meklējušas vairākas izmeklēšanas komisijas, un secināts, ka vainojamas tehniskas nepilnības un prāmja lielais ātrums sabangotajā jūrā, ka tie ir iemesli, kuru dēļ esot nolūzis prāmja priekšējais vizieris, un kuģī strauji ieplūduši vairāki tūkstoši tonnu ūdens.