1994. gada 28. septembris – diena, kad vētrainajā Baltijas jūrā nogrima prāmis «Estonia», kas bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu – melniem burtiem ierakstīts Igaunijas, Latvijas un Zviedrijas kuģniecības vēsturē: nogrimstot Baltijas jūras dzelmē, prāmis līdzi sev aizrāva 852 cilvēku dzīvības, tādējādi kļūstot par lielāko jūras katastrofu pēc Otrā pasaules kara. Katru gadu šis datums tiek pieminēts ar aizlūgumiem par bojāgājušo cilvēku dvēselēm, tāpat joprojām līdz galam neatbildēts ir jautājums, kāds bija iemesls šai traģiskajai katastrofai. Tiesa gan, atbildi uz to meklējušas vairākas izmeklēšanas komisijas, un secināts, ka vainojamas tehniskas nepilnības un prāmja lielais ātrums sabangotajā jūrā, ka tie ir iemesli, kuru dēļ esot nolūzis prāmja priekšējais vizieris, un kuģī strauji ieplūduši vairāki tūkstoši tonnu ūdens.
Zviedru kinorežisora šokējošais atklājums
Taču šķiet, ka 2020. gada 28. septembris ir atnesis, iespējams, radikālu pagriezienu prāmja katastrofas izmeklēšanā, satricinot ne tikai Igauniju, bet arī visu pasauli, un tas noticis, pateicoties jaunai un līdz šim nezināmai informācijai, kuru publiskoja zviedru kinorežisors Henriks Evertsons. Gatavojot telekanālam «Discovery Norway» dokumentālo filmu «Estonia - A Find That Changes Everything» [«Estonia - atklājums, kas maina visu» ‒ angļu val.], tieši pirms gada, 2019. gada septembrī, ar zemūdens robotu palīdzību viņš nofilmējis ieliekumu, kā arī četrus metrus garu un vairāk nekā metru platu caurumu prāmja labajā bortā. Lēš, ka iepriekš šo caurumu neviens neesot pamanījis tāpēc, ka to klājuši nogulumi un smiltis, taču šajā filmēšanas reizē tas ir bijis labi redzams. Filmas pirmizrāde notika pirmdien, 28. septembrī.
Igaunija ierosinājusi jaunu izmeklēšanu
Ziņu aģentūra LETA 28. septembrī, citējot Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa pirmdien paziņoto, vēstīja, ka, saistībā ar saņemto jauno informāciju, Igaunija ierosinājusi jaunu izmeklēšanu par 1994. gadā notikušās prāmja «Estonia» katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa. «Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par «Estonia» bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju,» norādījis Ratass. «Gribam, lai patiesība nāk gaismā.» Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija. Tikmēr vairāki tehniskie eksperti, kuru teikto citējis igauņu laikraksts «Postimees», jau pauduši viedokli, kuri atzinuši, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses, un bojājumu nav izraisījis sprādziens [avārijas izmeklēšanā pastāvēja arī šāda versija]. Ņemot vērā apstākļus, ka caurums kuģa korpusā atrodas zem ūdenslīmeņa un ka nav informācijas par citu kuģi, kurš būtu atradies blakus «Estonia», tiek minēta arī versija, ka, visticamāk, prāmis varētu būt sadūries ar zemūdeni. Jāpiebilst, ka filmas veidotāji sazinājušies ar Igaunijas varas iestādēm jau ap koronavīrusa krīzes sākuma laiku, kad arī paziņojuši, ka pērnruden filmēšanas gaitā atklājušies jauni apstākļi.
