Elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir relatīvi stabils. 2020.gads nebija īpašs izņēmums. Covid-19 pandēmijas ietekme uz individuālu patērētāju grupām bija atšķirīga.
Elektroenerģijas nozarei 2020. gads ir bijis izaicinājumu pilns. No pēdējās piecgades lielākajām cenu svārstībām līdz likumdošanas izmaiņām, kas skars gan ikvienu elektroenerģijas patērētāju, gan sociāli mazāk aizsargātās grupas – elektroenerģijas nozares šī gada aktualitātes apkopo Tet elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone.
Baltijas valstu un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori - Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Litgrid" un Polijas "PSE" - parakstījuši granta līgumu ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru par finansējumu Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrajai fāzei kopumā 719,7 miljoni eiro apmērā, informēja "Augstsprieguma tīkla" pārstāvji.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS "Augstsprieguma tīkls" jaunus elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus. Tie stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tieša ietekme uz tarifu izmaiņām būs lietotājiem, kas pieslēgti pie pārvades tīkla, savukārt pārējiem lietotājiem izmaiņas nav gaidāmas.
Lietuvas valdība gatavojas rakstveidā vērsties pie Latvijas, norādot, ka Latvijas puses lēmumu sākt elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju Lietuva uzskata par trīspusējās vienošanās pārkāpumu, ceturtdien paziņojis ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Nodrošinot elektroenerģijas tirgus stabilitāti, ceturtdien tiks atvērta Latvijas-Krievijas elektroenerģijas tirdzniecības robeža importam no Krievijas uz Baltiju, informē AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāve Aija Ikstena.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.
Latvija un Igaunija iecerējušas sākt jaunu starpvalstu projektu enerģijas ieguves jomā. Iespējams, līdz 2030. gadam jūras atkrastē taps pāris vēja parki ar kopīgu kabeli uz sauszemi. Jo sauszemē iedzīvotāji propellerus nevēlas, bet Baltijas enerģijas bilancē ir iztrūkums, un arī klimata plāni pieprasa attīstīt atjaunojamo resursu enerģiju.
Ekonomikas ministrija (EM) 2021.gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai papildus vēlas 355,39 miljonus eiro, no kuriem 154,88 miljoni eiro paredzēti obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai.
Elektrības padeve Rīgā saistībā ar kabeļa atslēgšanos starp TEC-1 un Imantas apakšstaciju vairumā gadījumu ir atjaunota. Tiesa, kādu brīdi iedzīvotājiem nācās rēķināties ar zināmām neērtībām- nestrādāja veikali, luksofori.
Elektrības padeve Rīgā saistībā ar kabeļa atslēgšanos starp TEC-1 un Imantas apakšstaciju vairumā gadījumu ir atjaunota, bet vēl arvien elektrības piegāde ir traucēta 36 000 klientu, informēja AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāve Aija Ikstena.
Šogad sešos mēnešos elektroenerģijas cena saglabājusies pērnā gada līmenī un "Nord Pool" biržā sistēmas vidējā cena kāpusi no 39 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 41 eiro par MWh, ikmēneša izdevumā "Elektroenerģijas tirgus apskats" norāda AS "Latvenergo" tirgus analītiķe Rodika Prohorova.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.
Laikā, kad Lietuva gatavojas bloķēt elektroenerģijas importu no Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES), uzskatot kaimiņvalsts spēkstaciju par nedrošu, Latvija šo elektroenerģiju plāno pārdot, apejot Lietuvu, trešdien raksta Lietuvas ziņu portāls "15min.lt".
Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori - Igaunijas AS "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid AB" šodien Briselē parakstīja granta līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (Innovation and Networks Executive Agency - INEA) par 75% līdzfinansējuma (323 milj. EUR) piešķiršanu Baltijas sinhronizācijas projekta pirmajai fāzei. Kopējās izmaksas Latvijā - 77 milj. EUR, no kuriem 57,75 milj.EUR ir līdzfinansējums.
Latvijā turpinoties palu laikam, Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskāde saražo vairāk elektroenerģijas nekā tiek patērēts Latvijā, pastāstīja energokompānijas AS "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.
Šogad pirmajos divos mēnešos Latvijā hidroelektrostacijās (HES) elektroenerģija saražota par 41% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.