Centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti ir maz iepriecinoši – it īpaši matemātikā, kur tie gadu no gada piedzīvo lejupslīdi. Jau tradicionāli labākas zināšanas uzrādījuši valsts ģimnāziju beidzēji, kamēr vakarskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventiem tās ir bijušas trūcīgākas. Matemātiķi par šādu kopainu nav pārsteigti un nelolo īpašas cerības, ka kaut ko mainīs jaunā mācību satura reforma.
Centralizēto eksāmenu rezultāti pierāda, ka reformas izglītībā vairs nedrīkst atlikt, - pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šogad skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija.
Šā mācību gada noslēguma eksāmenu «sesija» pārsteidza ar informācijas noplūdi trijos – centralizētajā latviešu valodas un 9. klases matemātikas un vēstures – pārbaudījumos. Lai novērstu šādus gadījumus, Valsts izglītības satura centrs (VISC) plāno uzlabot drošību, un, visticamāk, jau nākamgad eksāmenu materiālos tiks iestrādāta īpaša konkrēto skolu identificējoša zīme.
Līdz šim mazākumtautību skolu 9. un 12. klases beidzēji varēja izvēlēties, vai uz centralizēto eksāmenu jautājumiem atbild latviešu vai krievu valodā. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi priekšlikumus Ministru kabineta grozījumiem, paredzot, ka tāda izvēle vairs netiks dota – visam būs jānotiek tikai valsts valodā.
Eksāmenu laiks skolēniem un studentiem rada satraukumu un pat pastiprinātu stresu. Vingrosev.lv bērnu fizioterapeite Elizabete Deičmane dalās ar ieteikumiem, lai saspringto periodu pārlaistu viegli un veselīgi.
Nepietiekami augstos 12.klases latviešu valodas eksāmena rezultātos, vainojams eksāmens, nevis skolēnu zināšanas, šodien Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes noslēgumā pauda tās priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
Valsts Izglītības satura centrs (VISC) prognozē, ka šogad centralizētos eksāmenus Latvijā kārtos vairāk nekā 18 000 izglītojamo, informēja VISC pārstāve Diāna Āboltiņa.
Eksāmenu diferencēšanas iespēja ir skatāma kontekstā ar jaunā kompetencēs balstītā izglītības satura izveidi, vienlaikus pārskatot pārbaudījumu sistēmu gan attiecībā uz centralizētajiem eksāmeniem, gan diagnosticējošiem darbiem, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Vēstures un matemātikas centralizēto eksāmenu rezultāti kopvērtējumā paslīdējuši zem 50% atzīmes, un atsevišķās mācību iestādēs zināšanu līmenis bijis pat tik zems, ka neviens no skolas beidzējiem nav spējis eksaktajās zinībās pārvarēt 20% atzīmi. Tas liek uzdot jautājumu – kāpēc tā notiek?
Centralizētos eksāmenus šogad nav nokārtojuši divtik vairāk 12. klases beidzēju nekā pērn un arī aizpērn. 5% barjeru nav pārvarējuši 234 izglītojamie: 35 latviešu valodā un 199 matemātikā. Tieši eksaktie priekšmeti ierasti ir vislielākais klupšanas akmens – it īpaši profesionāli tehnisko un vakara vidusskolu beidzējiem.
Pašlaik vēl labo fizikas, ķīmijas un dabaszinātņu eksāmena darbus, ko pildīja pilotprojektā iesaistīto 108 skolu apmēram 3000 audzēkņu. Rezultāti būs zināmi 9. maijā, un tie parādīs kopējo līmeni šajos mācību priekšmetos. Nozarē strādājošajiem gan joprojām nav vienota viedokļa – ir tādi, kas ir par obligātā eksāmena ieviešanu šajos mācību priekšmetos, bet citi uzskata, ka tas kopumā neko nemainīs.
Šā gada centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti svārstās ļoti plašā amplitūdā – sākot no 9,6% līdz pat 95,1% (no iespējamiem 100%), liecina Valsts izglītības satura centra apkopotie dati. Zemākās sekmes jau tradicionāli ir matemātikas pārbaudījumā, un diemžēl pēdējos gados zināšanas vājākas kļūst arī latviešu valodā.