Neesot ievērojamas atšķirības starp eksāmenu rezultātiem laukos vai pilsētā

Vidējie centralizētie eksāmenu rezultāti vidusskolās pēc to teritoriālā iedalījuma būtiski neatšķiras.

Šodien LPS iepazīstināja ar viņu veikto pētījumu un analīzi par centralizēto eksāmenu rezultātiem balstoties uz eksāmenu kārtotāju skaitu Latvijas skolās. Izpētot skolēnu sasniegumus 2016./2017.mācību gada centralizētajos eksāmenos noskaidrots, ka vidusskolās, kas atrodas novados vidējais rezultāts eksāmenos ir 51,83%. Vidusskolās, kuras atrodas pilsētās tie ir 53,03%, reģionu pilsētās - 52,31%, savukārt Rīgas vidusskolās - 54,15%.

"Līdz ar to varam spriest, ka nereti sabiedrībā valdošais uzskats, ka tikai lielo pilsētu lielajās skolās var uzrādīt labus rezultātus izglītībā, neatbilst patiesībai," sacīja LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Viņa uzsver, ka vairākos pētījuma aspektos pierādījies, ka lauku novados esošās skolas uzrāda labus rezultātus eksāmenos. Kā arī mazāk par 12 eksāmenu kārtotājiem var būt gan skolās laukos, gan vietām republikas pilsētās.

Piemēram, skolu TOP 10 pēc eksāmenu kārtotāju skaita, kas mazāks par 12, ierindojas Ezernieku vidusskola, Vaboles vidusskola un Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola, kas neatrodas Rīgā vai Pierīgā. Dundure norāda, ka skolu sasniegumi centralizēto eksāmenu vērtējumos veidojas ļoti individuāli. To ietekmē gan pedagogu darbs un motivācija, gan skolēnu turpmākie izglītības mērķi un citi parametri.

Šo apgalvojumu atbalsta arī LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis norādot, ka "ir milzīgi tehnikumi tepat Rīgā, kur klasēs ir no 30 līdz 50 skolēniem, bet vērtējumi eksāmenos tādi, ka bail skatīties." Vienlaikus viņš norāda, ka ir mazas profesionālās skolas, kuru vērtējumi spēj konkurēt ar Valsts ģimnāziju uzrādītajiem.

LPS pētījumu par centralizēto eksāmenu rezultātiem pēc eksāmenu kārtotāju skaita skolā veic jau trešo gadu.

Savienības pārstāvji norāda, ka šis pētījums ir nozīmīgs procesā, kurā pašvaldības izvērtē savas skolas. Tas tiek izmantots pedagogu motivācijas sistēmas izstrādei, palīdz izlemt skolu attīstības plānus. Tāpat tas dod pašvaldību vadītājiem iespēju salīdzināt savus rezultātus ar blakus teritorijās esošajām skolām un izvērtēt sadarbības modeļus.

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis norādīja, ka katrs pētījums ir daļa no kaut kā liela un secinājumus par izglītības sistēmu nevar izdarīt vadīties tikai pēc šī vai kāda cita pētījuma.

Skolu vērtējums veikts izraugoties vairākus parametrus, piemēram, skolas atrašanās vietu, skolas tipu, valodas plūsmu un eksāmena kārtotāju skaitu. Skolu rezultāti vērtēti atsevišķi Valsts ģimnāzijās, ģimnāzijās un vidusskolās, norādot, ka būtisku atšķirību starp pēdējiem diviem skolu tipiem īsti nav. Ierobežotā apjomā vērtēti arī profesionālo un mākslas skolu rezultāti, speciālo un internātskolu, kā arī vakarskolu audzēkņu rezultāti centralizētajos eksāmenos.