Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume pērn atalgojumā saņēmis 82 422 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Vidējā bruto darba samaksa Lietuvas ekonomikā, neskaitot individuālos uzņēmējus, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bija 2110,3 eiro mēnesī, kas ir par 11,1% lielāka nekā 2022.gada pēdējos trīs mēnešos, liecina Lietuvas Valsts datu aģentūras publicētā informācija.
Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2022.gadā Latvijā bija par 17,1% mazāka nekā vīriešiem, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz informatīvo apskatu "Dzimumu līdztiesība".
Pēc 2018. gada provizoriskajiem datiem sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 14,1 % mazāka nekā vīriešu, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2012. gada. 2017. gadā sievietes stundā nopelnīja vidēji par 15,7 % mazāk nekā vīrieši. Vislielākā atalgojuma atšķirība (17,3 %) bija 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.
Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kurā piedāvāts mazināt piemaksas un vidējo atalgojumu tuvināt privātā sektora atalgojumam.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1036 eiro, kas ir par 7,8% jeb 75 eiro vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ministru kabinets šodien piekrita no nākamā gada celt profesionālās vidējās izglītības iestāžu direktoru mēneša darba algu, to pielīdzinot koledžu direktoru mēneša darba algai.
Sākot no šodienas, 28. novembra, stājas spēkā Darba likuma 32. panta 3. daļas grozījumi, kas paredz, ka turpmāk darba devējiem būs pienākums darba sludinājumā norādīt mēneša vai gada darba algas vai stundas tarifa bruto likmes amplitūdu. Tiesa gan, nav norādīts, cik plaša drīkstēs būt amplitūda, tāpēc teorētiski tā varētu būt arī EUR 500-5000. Tomēr šādu praksi varētu traktēt kā neatbilstošu likuma mērķim.
2017. gadā vidējā bruto darba samaksa turpina pieaugt, un tās pieauguma temps ir straujāks nekā iepriekšējos divos gados. Šogad 1. ceturksnī darba samaksa bija par 7,2% lielāka nekā pirms gada, un bija 886 eiro. Tā vēsta Ekonomikas ministrijas aprēķini.
Šogad atalgojums Latvijā varētu augt līdzīgi kā pērn, kad vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 5%, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" prognozē centrālās bankas ekonomiste Daina Paula.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 1000 eiro pārsniegs 2020.gadā, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs.
Šogad trešajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44% darba ņēmēju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Lai arī trīs gadu laikā novērojama pozitīva tendence darbinieku apmierinātībā ar atalgojumu, Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktās aptaujas rezultāti.
Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 785 eiro, kas bija par 6,1% lielāka nekā pirms gada, tomēr, lai arī darba samaksas pieaugums bija mērenāks nekā vidēji 2014.gadā, tomēr tas ir straujāks nekā 2012.-2013.gadā, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente Ieva Šnīdere.
Šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni pieauga par 6,4% no 716 eiro līdz 762 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie jaunākie dati.
Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir dažādi viedokļi par nepieciešamību paaugstināt minimālo algu valstī - daļa uzskata, ka uz to jāraugās ļoti piesardzīgi, savukārt citi uzskata minimālās algas paaugstināšanu par nepieciešamu.