Gandrīz puse strādājošo pēc nodokļu samaksas saņem 450 eiro mēnesī

© F64

Šogad trešajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44% darba ņēmēju, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Tostarp 20,1% darba ņēmēju 2016.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 22,7% darba ņēmēju.

Savukārt 30,9% (2015.gada trešajā ceturksnī - 28,6%) šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,7% (14,3%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 2,5% darba ņēmēju pretstatā 3,1% pirms gada.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2016.gada trešajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,5% (2015.gada trešajā ceturksnī - 3,3%) darba ņēmēju, savukārt 1,4% (2,4%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.