CSP dati

Latvijā ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pakāpeniski samazinās, taču lauku saimniecības ir kļuvušas lielākas, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Turpmāk pie minimālās mēneša darba algas noteikšanas būs jāņem vērā atsauces vērtība 46% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem, otrdien lēma valdība.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad augusta beigās, tāpat kā mēnesi iepriekš, bija 6,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Latvijā šogad jūnija beigās bija vidēji 23 900 brīvu darba vietu, kas ir par 1400 jeb 5,6% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Būvniecības izmaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

LETA. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022.gadā bija 1,8 miljardi eiro jeb 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, salīdzinot ar 2021.gadu, tas ir mazāks par 605 milj. eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 41,0% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie rezultāti.

Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 16 gadiem) apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema un vidēji tiek vērtēta ar 5,4 ballēm no 10, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018. gadu. Piecu gadu laikā šis vērtējums ir paaugstinājies par 0,4 ballēm. 2013. gadā iedzīvotāji savu finansiālo situāciju vērtēja ar 5 ballēm skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts).

Pirmie, kas jūt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, ir mazumtirdzniecības uzņēmumi. Šā gada janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas veikalos pieaudzis par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi: nespecializētajos veikalos par 5,8 procentiem, bet specializētajos veikalos par 62,2 procentiem.