Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā pakāpeniski samazinās
Latvijā ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pakāpeniski samazinās, taču lauku saimniecības ir kļuvušas lielākas, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
2023.gadā Latvijā bija 57 400 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja kopumā 1,97 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ).
No 2010. līdz 2023.gadam ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 26 000 jeb 31,1%, bet kopš pēdējās lauksaimniecības skaitīšanas 2020.gadā to skaits ir samazinājies par 11 600 jeb 16,8%.
Savukārt apsaimniekotās LIZ platība no 2010. līdz 2020.gadam palielinājās par 173 200 hektāru jeb 9,6%, bet pēdējo trīs gadu laikā - par 400 hektāru.
Vienā saimniecībā apsaimniekoja vidēji 34,3 hektārus lauksaimniecības zemes, kas ir par 5,8 hektāriem jeb 20,4% vairāk nekā 2020.gadā.
Laukkopība ir dominējošais lauku saimniecību specializācijas veids Latvijā, tomēr tās īpatsvars ir samazinājies no 61,1% 2020.gadā līdz 54,5% 2023.gadā. Otrs nozīmīgākais specializācijas virziens Latvijā ir piena lopkopība - 2023.gadā tajā specializējās 10,6% lauku saimniecību, un to īpatsvars nav būtiski mainījies (2020.gadā 10,8%).
2023.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu ir pieaudzis to saimniecību īpatsvars, kuras ir specializējušās jauktajā augkopībā, šādu saimniecību īpatsvaram sasniedzot 8,9%, kā arī audzis saimniecību īpatsvars, kuras ir specializējušās ganāmo lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, izņemot piena lopkopību, sasniedzot 8,8%. Tajā pašā laikā saimniecību īpatsvars, kuras ir specializējušās ilggadīgo kultūraugu audzēšanā, sasniedzis 5,9%, bet dārzeņkopībā - 2,1%.
Dati arī liecina, ka pagājušajā gadā 7,5% saimniecību bija specializējušās jauktajā augkopībā un lopkopībā, kas ir mazāk nekā 2020.gadā, kad šādu saimniecību īpatsvars bija 10,7%. Vismazāk lauku saimniecību nodarbojas ar cūkkopību un putnkopību (1%) un jaukto lopkopību (0,7%).
Pērn lauksaimniecībā strādāja 177 200 cilvēku, no kuriem 145 900 jeb 82,3% bija pastāvīgi nodarbināti. Pēdējo trīs gadu laikā, samazinoties lauku saimniecību skaitam, samazinājies arī nodarbināto skaits lauksaimniecībā. Kopējais nodarbināto skaits sarucis par 8500 jeb 4,6%, bet pastāvīgi nodarbināto skaits - par 9400 jeb 6,1%.
2023.gadā lielākā daļa - 89,3% no pastāvīgi nodarbinātajiem lauksaimniecībā - strādāja nepilnu darba dienu, proti, ne vairāk kā 1839 stundas gadā. Pilnu darba dienu jeb 1840 stundas gadā lauksaimniecībā strādāja 15 600 jeb 10,7% nodarbināto, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā. Pilna laika nodarbināto skaits pēdējo trīs gadu laikā samazinājies par 1500 jeb 9%.
Apkopotie dati arī liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā bija 3700 bioloģisko lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 297 400 hektāru jeb 15,1% kopējās LIZ platības. Tostarp 261 100 hektāru jeb 87,8% platības bija pilnībā bioloģiski sertificētas, bet 36 400 hektāru jeb 12,2% bija pārejas periodā. Salīdzinot ar 2020.gadu, bioloģisko lauku saimniecību skaits samazinājies par 8,5%, bet apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības palielinājušās par 4,2%.
2023.gadā tika apstrādāti 1,13 miljoni hektāru aramzemes platības, pielietojot dažādas augsnes apstrādes metodes.
Mazajās lauku saimniecībās visa aramzemes platība tika apstrādāta ar tradicionālo jeb konvencionālo metodi - aršanu, kas ietver augsnes apvēršanu. Vidējās lauku saimniecībās arī galvenokārt izmantoja tradicionālo augsnes apstrādes metodi, bet 14 500 hektāru jeb 8,5% no apstrādātas aramzemes pielietoja konservējošo augsnes apstrādi - samazināta augsnes apstrāde apvienota ar vismaz 30% augu atlieku atstāšanu uz augsnes virsmas.
Lielajās lauku saimniecībās vienlīdz nozīmīga bija gan tradicionālā augsnes apstrāde, gan tiešā sēja. Tiešās sējas metodi (sēklas tiek iesētas rugainē, neveicot augsnes apvēršanu) pielietoja 358 800 hektāru jeb 39,5% aramzemes apstrādei.