Cimdi

Droši vien lietojat šo garderobes priekšmetu rudenī un ziemā, taču, iespējams, pat nenojaušat, cik daudz baktēriju uz tā uzkrājas sezonas laikā. Aukstajā sezonā jāvelk daudz vairāk apģērbu nekā vasarā. Un veselībai ir ļoti svarīgi laikus izmazgāt dažus ziemas garderobes priekšmetus.

Kad ārā valda stindzinošs aukstums, tad skārienjūtīgā telefona izmantošana, atrodoties svaigā gaisā, ir mokoša. Lai nesaldētu rokas, nepieciešami cimdi, kuri radīti, lai varētu tos vakāt pat brīžos, kad nepieciešams izmantot telefonu. Ja šādu cimdu jums nav, tad pavisam vienkārši varat savus esošos cimdus par tādiem pārvērst!

Pavisam viegls veids, kā izmantot vecu džemperi. Izveidojiet skaistus cimdus, kas noderēs romantiskām pastaigām kopā ar mīļoto!

Lieta kā lieta – uzvelc un skrien vai nu ārā, salā, vai mazgāt traukus, vai darboties dārzā, celtniecībā, vai operēt, piemēram. Cimdi ne vienmēr bijuši utilitārs priekšmets. Ieskatam – 10 fakti.

Parādoties sniegam un pirmajiem mīnusiem, mums ir jāmeklē siltāks apģērbs, lai nenosaltu, tai skaitā arī cimdi. Šī ideja noderēs ikvienam, kuram šoziem nepieciešami jauni dūraiņi!

Pazīstamais novadpētnieks Ivars Logins savā «Facebook» lapā ar prieku pavēstījis: «Saņemts ilgi gaidītais krāšņais sūtījums no tālās zemes Japānas – no japānietes Ai Suzuki, latviešu dūraiņu – kūlaiņu adītājas. Japāna var, bet vai Latvija var?... Sirsnīgs paldies Ai Suzuki (Aijiņai) par šo zīmīgo sūtījumu!»

Septiņām Latvijas slimnīcām atsevišķi individuālās aizsardzības līdzekļi (IAL) patlaban pietiek vien aptuveni nedēļai, liecina valdības un Krīzes padomes kopsēdē iesniegtā prezentācija.

Trešdien ASV norisinājās jaunā prezidenta Džo Baidena inaugurācija. Par spīti tam, ka pandēmijas dēļ inaugurācijas pasākums bija pavisam pieticīgs, sociālajos medijos šis pasākums ir sacēlis īstu "vētru".

Daļai Latvijas slimnīcu individuālās aizsardzības līdzekļi (IAL) patlaban pietiek vien pāris nedēļām, liecina valdības un Krīzes padomes kopsēdē iesniegtā prezentācija.

Latviešu rakstainie cimdi no seniem laikiem ir ne tikai praktiski lietojams apģērbs, bet arī dāvana, velte, zieds ar dziļi simbolisku jēgu. Cimds ir kā pasaules daļa.

Caurumu papēdī vienmēr var aizlāpīt, bet ja tomēr tas nešķiet risinājums, pirms atvadies no zeķēm pavisam, varbūt ir vērts pamēģināt tās pārvērst cimdos bez pirkstiem.

Valdība aizvadītajā nedēļā uzdevusi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram (VAMOIC) veikt 250 000 sejas masku un 598 025 pāru cimdu iegādi aptuveni pusmiljona eiro vērtībā.

Gumijas vai plastikāta cimdi ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdz aizsargāt mūs no vīrusiem. Jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā cimdu izmantošana publiskās vietās ir viens no veidiem kā sevi pasargāt. Ja nav vēl nav paspēts iegādāties gumijas cimdus, pēc kuriem pieprasījums tikai aug, izmēģini šo vienkāršo metodi, kā radīt sev vienreizlietojamus cimdus no atkritumu maisa.

Silts džemperis ir atrodams ikvienā skapī, taču, ko darīt, kad tas ir zaudējis savu skatu vai morāli novecojis un valkātājam vairs nav vajadzīgs? Nemet veco džemperi laukā, bet gan radi no tā jaunus aksesuārus. Lūk, divu vecu džemperu pārvērtības četros lieliskos un praktiskos rudens aksesuāros - šallē, cimdos, cepurē un getrās.

Laika prognozes neiepriecina un mums tiek solīts diezgan auksts un drēgns rudens. Lai aukstajā laikā nesaltu rokas, piedāvājam divus roku sildītāju variantus, ko vari viegli izgatavot pats mājas apstākļos. Tie palīdzēs sasildīt rokas gan kabatās, gan mājās (kamēr gaidām, kad pieslēgs apkuri).

Iestājoties rudenim un tuvojoties laikam, kad tā vien gribēsies paslēpt rokas siltos cimdos, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā „Cimdotā Latvija” un valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt Latvijas svētkus.

Ances kultūras namā Ances pagastā Ventspils novadā šodien atklāj cimdu izstādi, kurā būs apskatāmi 100 rokas ietērpu pāru. Krāšņie cimdu pāri tapuši šīs vasaras laikā, kad sabiedriskais centrs Ances muiža atklāja Cimdu adīšanas skolu 100 cimdu pāri Latvijas simtgadei.

Aukstā laikā bez cimdiem neiztikt, un daudzi izvēlas rokas sildīt ar rakstainiem adītiem dūraiņiem vai pirkstaiņiem. Pēc to rotājumiem mūsdienās nevar pateikt, no kuras puses valkātājs vai adītājs nācis, bet savulaik raksti un krāsas pateica priekšā, kurā novadā tie radīti. To, cik atšķirīgi varēja būt cimdi, var pārliecināties, apmeklējot Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja (LNVM) izstādi Kūlainis, pērstainis, delnainis…

«Izšūšana man rada prieku un ir savdabīgs veids, kā sakopot domas pēc darba nedēļas,» atzīst Inta Limanoviča, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Procesu kvalitātes daļas vadītāja.