Cenas

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Latvijā ceturtā daļa iedzīvotāju vēlas mainīt mājokli, bet nevar to atļauties, pavēstīja "SEB bankā", atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri varētu būt palielinājušās par 0,7-0,8%, tādējādi gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - varētu būt atgriezusies inflācija, tai veidojot 0,2-0,3%, prognozēja banku analītiķi.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos divos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 2,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Neskatoties uz Covid -19 satricinājumiem valstī jau vesela gada garumā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas, bet turpmāk jārēķinās ar cenu pieaugumu, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

2021. gada Lieldienās par 10,91 eiro nopirkto pārtikas preču kopējā cena pret pagājušo gadu pazeminājusies par 1,93 eiro un nonākusi tieši turpat, kur bija 2008. gadā ar 7,64 latiem.

2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 2,0%, ko galvenokārt ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Augkopības produkcijas cenu indekss samazinājās par 0,6%.

Tuvojas inflācija un cenu kāpums. Jo ilgāki ierobežojumi tirdzniecībai un tautsaimniecībai, jo lielāks spiediens uz cenu kāpumu, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija.

Cūkgaļas cena Latvijā šogad februārī bija vidēji par 36,5% mazāka nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Teju puse jeb 47% iedzīvotāju apģērbu iegādājas ne biežāk kā vienu līdz divas reizes gadā, secināts "Eco Baltia grupa" piederošā uzņēmuma "Latvijas zaļais punkts" un pētījumu kompānijas "Snapshots" veiktajā aptaujā.

Svaigpiena iepirkuma cena šī gada janvārī Latvijā bija 291,7 eiro tonnā, kas ir par 1,3% mazāk nekā pērn decembrī, līdztekus iepirkuma cena samazinājusies par 3,4%, salīdzinot ar 2020.gada janvāri, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati.

Degvielas vairumtirdzniecības cenas 11.martā plkst.9.30

Tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atgriezties inflācija, taču tās kāpums nebūs liels, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.

Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2020.gada februāri - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc VID aplēsēm, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas iespējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, iekļaujot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN), alum (5%, 0,5 litri) būs 0,01 eiro, vīnam (0,75 litri) - 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litri) - 0,2 eiro.

Patēriņa cenas Latvijā janvārī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,5%. Gada deflācija vēl fiksēta sešās valstīs.

Valdības lēmumu no 1. marta atļaut strādāt frizieriem un manikīra un pedikīra speciālistiem skaistumkopšanas nozare uzņēma ar dalītām sajūtām, vēsta LTV "Panorāma". Frizieru salonos bez mitas zvana tālruņi un jau izveidots garš gaidītāju saraksts. Tāpat, visticamāk, pieaugs pakalpojuma cena. Savukārt kosmētiķi un citi speciālisti, kuru darba atsākšanai durvis aizcirta tieši veselības ministra neizpratne, uzskata, ka viņi ir pazemoti un noteikti tiesāsies.

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra pagājušajā gadā lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".