Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) pieļauj, ka parlamentā varētu tikt veiktas izmaiņas valdības apstiprinātajā 2026.gada valsts budžeta projektā, liecina viņas paustais otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Nākošā gada Valsts budžeta projekts sagatavots bez būtiskām izmaiņām galvenajos nodokļos, kas ietekmē lielāko daļu sabiedrības. Vienlaikus tiek pārskatīti atsevišķi nodokļi, piemēram, paredzētas izmaiņas akcīzes nodoklī. Tāpēc Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas tiek virzīti kopā ar 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektiem, vēsta Finanšu ministrija.
Francijas nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības (RN) parlamenta frakcijas priekšsēdētāja Marina Lepēna pirmdien aicināja rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, ar aicinājumu nākot klajā dažas stundas pēc valdības demisijas.
Pašvaldības pagājušajā gadā kopā iztērēja vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, lai izmaksātu pabalstus bijušajiem pašvaldību vadītājiem. Šo kompensāciju lietderīgumu pirms četriem gadiem analizēja Valsts kontrole. Pēc šīs iestādes ieteikuma pabalstu piešķiršanu pārskatīt Saeima attiecīgo likumu grozīja. Taču no mainītās likuma redakcijas izriet, ka vēl vairākus gadus pašvaldības tērēs prāvu summu, lai izmaksātu naudu bijušajiem pašvaldību vadītājiem, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas saasinājis attiecības koalīcijas partneru starpā. “Progresīvie” pauduši pārliecību, ka jebkurš ZZS priekšlikums nākamā gada budžetā būs uzskatāms par koalīcijas līguma pārkāpumu un varētu apdraudēt budžeta pieņemšanu, vēsta 360TV Ziņas.
Šā gada septiņos mēnešos ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumu dēļ iekasēti septiņi miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju.
Ja nākamā gada budžetā netiks iekļauts finansējums ikgadējajam atbalstam lauksaimniekiem daļējai apdrošināšanas polišu un kredītprocentu segšanai, kā arī atbalstam ciltsdarbam, lauksaimnieki dosies protestos uz Rīgu, sola Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Valsts kanceleja plāno tērēt 2 605 500 eiro Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešanai un uzturēšanai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Papildu finansējums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai šogad tomēr nav paredzēts, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtās atbildes aģentūrai LETA.
Kā valsts, skaitot naudu savā makā, ietekmēs iedzīvotāju labklājību – par to TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja ekonomists, partijas "Latvijas attīstībai" valdes loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomists Ojārs Kehris un OC Vision valdes loceklis Gatis Kokins. Ekonomisti ir vienisprātis, ka taupības plāna realizēšanā nepieciešams ne tikai stingrs valdības lēmums, bet arī tās autoritāte un kompetence.
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valsts budžetā dividendēs iemaksās 111,002 miljonus eiro, kā arī uzņēmumu ienākumu nodoklī samaksās 27,751 miljonu eiro, liecina LVM publiskotā informācija.
Finanšu ministrija (FM) līdz šim saņēmusi 200 priekšlikumus budžeta izdevumu mazināšanai, un plāno tos apkopot un veikt detalizētu analīzi, informē FM pārstāvji.
Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) pieprasījumam Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir sniegusi priekšlikumus ministrijas budžeta finansējuma samazināšanai 2,492 miljonu eiro apmērā, norāda KEM pārstāve Baiba Jākobsone.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 5,451 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi - 6,228 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 777,5 miljonu eiro deficītu, informē Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.
Trīs gados valsts pārvaldei ir jāpārskata savas izmaksas par vismaz 450 miljoniem, tā šonedēļ notikušajās ekonomikas debatēs Saeimā izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva iespēju, ka taupības nolūkā varētu apvienot ministrijas. Klimata un enerģētikas ministrija ir jaunākā no visām - to izveidoja pirms diviem gadiem, taču Valsts kontrole nesen publiskotā revīzijā arī tur atradusi neefektīvu naudas pārvaldi. Ministrija no budžeta pētījumiem saņem vairāk naudas, nekā spēj izmantot, norāda TV3 raidījums "Nekā personīga".
Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.
Pēc pašreizējām Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, nodokļu ieņēmumi šogad varētu par 1,1% jeb par 154 miljoniem eiro atpalikt no plānotajiem, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļas vadītāja Jūlija Burģe.
Bez mēķtiecīgas stratēģijas un investīcijām, tajā skaitā izglītībā, kino nozare neizdzīvos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, producente Marta Bite, komentējot Ginta Zilbaloža animācijas filmas "Straume" ("Flow") iegūto "Oskaru".