Pašvaldība ir tā vieta, kur iedzīvotāji saņem pamatpakalpojumus, kur norit mūsu dzīve. Vai izsludinātais valsts budžets nākamajam gadam būs draudzīgs pašvaldībām; kā tiks sadalīti ieņēmumi no nodokļiem starp valsti un pašvaldībām; kas notiek ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Māri Pūķi.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzinīgi novērtē Latvijas valdības plānu pārskatīt katru budžeta pozīciju Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministrijās, izvērtējot prioritātes un tēriņu nepieciešamību, lai veidotu uz rezultātu vērstu budžetu, aģentūru LETA informēja FICIL pārstāvji.
Ekonomikas ministrijas (EM) budžets nākamajā gadā būs 199,8 miljonu eiro apmērā, tostarp lielākā daļa finansējuma paredzēta dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai, informē EM.
Politiķiem nevajadzētu noteikt, kuros konkrētos autoceļos investēt, jo izvēle par to ir jāatstāj profesionāļu rokās, pauda satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), piektdien Saeimā debatējot par 2025.gada valsts budžetu.
Valsts budžets nevar būt ielāps pašvaldību izšķērdībai, Saeimas ārkārtas sēdē teica Saeimas deputāta Leila Rasima (P), vērtējot opozicionāres Viktorijas Pleškānes (LPV) iesniegtos priekšlikums nākamā gada budžetā.
Saeimas deputāti vairākums piektdien noraidīja parlamentārieša Jāņa Vitenberga (NA) priekšlikumu nākamā gada budžetā, kas paredzēja daļu no solidaritātes iemaksām novirzīt Valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai.
Opozīcijas iesniegtie priekšlikumi budžeta projektā astoņas reizes pārsniedz iespējamai pārdalīšanai pieejamo finansējumu, ceturtdien Saeimas sēdē pauda parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV), debatējot par 2025.gada valsts budžetu.
Saeimas ārkārtas sēdē deputāti līdz ceturtdienas vakaram izskatīja 138 no 311 priekšlikumiem, kas iesniegti likumprojektam par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Manevra iespējas, vērtējot valdības sagatavoto nākamā gada budžetu, nav īpaši lielas, tomēr vienmēr pastāv iespēja izdarīt kādas korekcijas un apstiprināt kādus priekšlikumus, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Nākamā gada valsts budžets tiks iesniegts Eiropas Komisijā (EK) ar 2,999% deficītu, otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Latvijas valdība ir izstrādājusi ekonomiski pamatotu budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā, atzīmē Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.
Šodien plkst.10 Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņems 2025.gada valsts budžeta projektu, informē parlamenta Preses dienests.
Latvijas Banka šogad prognozē valsts budžeta deficītu 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr jūnijā budžeta deficīts šajā gadā tika prognozēts 3,8% apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.