Trīs gados valsts pārvaldei ir jāpārskata savas izmaksas par vismaz 450 miljoniem, tā šonedēļ notikušajās ekonomikas debatēs Saeimā izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva iespēju, ka taupības nolūkā varētu apvienot ministrijas. Klimata un enerģētikas ministrija ir jaunākā no visām - to izveidoja pirms diviem gadiem, taču Valsts kontrole nesen publiskotā revīzijā arī tur atradusi neefektīvu naudas pārvaldi. Ministrija no budžeta pētījumiem saņem vairāk naudas, nekā spēj izmantot, norāda TV3 raidījums "Nekā personīga".
Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.
Pēc pašreizējām Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, nodokļu ieņēmumi šogad varētu par 1,1% jeb par 154 miljoniem eiro atpalikt no plānotajiem, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļas vadītāja Jūlija Burģe.
Bez mēķtiecīgas stratēģijas un investīcijām, tajā skaitā izglītībā, kino nozare neizdzīvos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, producente Marta Bite, komentējot Ginta Zilbaloža animācijas filmas "Straume" ("Flow") iegūto "Oskaru".
Latvija finansējumu valsts aizsardzībai 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu sasniegt 2028.gadā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Finanšu ministrija (FM), īstenojot uz rezultātu vērsta budžeta principa ieviešanu, šā gada izdevumu pārskatīšanas procesā "nulles budžeta" principu piemēros procentu maksājumiem par parāda apkalpošanu un iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.
Pagājušā gada decembra beigās Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē bija deficīts 1,8% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 733,1 miljons eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Finanšu ministrija (FM) patlaban veic detalizētu 2024.gada nozaru ministriju un citu iestāžu budžeta faktisko izdevumu analīzi, lai apzinātu kopējo finanšu situāciju pa nozarēm un to izmantotu par pamatu plānoto izdevumu analīzei un pārdalei, tostarp palielinot finansējumu aizsardzībai, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.
Pašvaldība ir tā vieta, kur iedzīvotāji saņem pamatpakalpojumus, kur norit mūsu dzīve. Vai izsludinātais valsts budžets nākamajam gadam būs draudzīgs pašvaldībām; kā tiks sadalīti ieņēmumi no nodokļiem starp valsti un pašvaldībām; kas notiek ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Māri Pūķi.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzinīgi novērtē Latvijas valdības plānu pārskatīt katru budžeta pozīciju Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministrijās, izvērtējot prioritātes un tēriņu nepieciešamību, lai veidotu uz rezultātu vērstu budžetu, aģentūru LETA informēja FICIL pārstāvji.
Ekonomikas ministrijas (EM) budžets nākamajā gadā būs 199,8 miljonu eiro apmērā, tostarp lielākā daļa finansējuma paredzēta dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai, informē EM.
Politiķiem nevajadzētu noteikt, kuros konkrētos autoceļos investēt, jo izvēle par to ir jāatstāj profesionāļu rokās, pauda satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), piektdien Saeimā debatējot par 2025.gada valsts budžetu.
Valsts budžets nevar būt ielāps pašvaldību izšķērdībai, Saeimas ārkārtas sēdē teica Saeimas deputāta Leila Rasima (P), vērtējot opozicionāres Viktorijas Pleškānes (LPV) iesniegtos priekšlikums nākamā gada budžetā.
Saeimas deputāti vairākums piektdien noraidīja parlamentārieša Jāņa Vitenberga (NA) priekšlikumu nākamā gada budžetā, kas paredzēja daļu no solidaritātes iemaksām novirzīt Valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai.
Opozīcijas iesniegtie priekšlikumi budžeta projektā astoņas reizes pārsniedz iespējamai pārdalīšanai pieejamo finansējumu, ceturtdien Saeimas sēdē pauda parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV), debatējot par 2025.gada valsts budžetu.
Saeimas ārkārtas sēdē deputāti līdz ceturtdienas vakaram izskatīja 138 no 311 priekšlikumiem, kas iesniegti likumprojektam par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.