Latvijā šogad septembrī bezdarba līmenis bija 8,4%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.
No 126 pašvaldībām – pilsētām un novadiem – bezdarba līmenis gada laikā ir samazinājies tikai 9 novados, un gandrīz tie visi atrodas Latgalē, izņemot divus Kurzemes novadus – Durbi un Vaiņodi. Savukārt visdramatiskāko bezdarba līmeņa pieaugumu piedzīvojusi kūrortpilsēta Jūrmala, galvaspilsēta Rīga un daļa Rīgas tuvumā esošo novadu, liecina Neatkarīgās pētījums.
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā turpina lejupejošu tendenci, un kopš septembra beigām tas ir samazinājies vēl par 0,2 procentpunktiem, nokrītot līdz 7,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.
Latvijā šogad augustā bezdarba līmenis bija 8,8%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.
Latvijā šogad augusta beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.
Koronavīrusa pandēmijas izraisītā situācija ievērojami ietekmējusi darba tirgus situāciju visā Baltijā un īpaši skārusi ar tūrismu, kultūru un izklaidi saistītās nozares. Salīdzinot situāciju visās trīs Baltijas valstīs, visaugstākie bezdarba rādītāji jūnija beigās bijuši Latvijā, kam seko Lietuva un Igaunija, liecina Igaunijas uzņēmuma "Ria.com Marketplaces" apkopotā informācija.
Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad jūlijā bija 8,9%, kas salīdzinājumā ar jūniju ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Latvijā šogad pirmajā otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā un par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Kopš jaunā koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes līdz pat jūlijam bezdarba līmenis pieauga visā Latvijā. Tomēr jūlijā pirmo reizi kopš šā gada marta bezdarbnieku skaits nedaudz samazinājies. “Situāciju nodarbinātības jomā vērtējam piesardzīgi, bet saglabājot optimismu,” Neatkarīgajai uzsver Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore Evita Simsone.
Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, pavēstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Latvijā šogad jūnijā bezdarba līmenis bija 10,1%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.
Bezdarbs Polijā šogad jūnijā palielinājies līdz 6,1%, salīdzinot ar 6% maijā, tādējādi kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas, ziņo valsts statistikas birojs.
Latvijā šogad jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.
Latvijā šogad maijā bezdarba līmenis bija 9,8%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.
Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad maijā bija 9,6%, kas salīdzinājumā ar aprīlī ir par 0,4 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Covid-19 krīzes ietekmē nodarbināto skaits šogad Latvijā var samazināties par 7,5% jeb 69 000, savukārt bezdarba līmenis 2020.gadā var pieaugt līdz 11%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
Ja Covid-19 izraisītās krīzes dēļ bezdarbs augs visā Eiropā, nav paredzams, ka Latviju varētu skart vēl viens emigrācijas vilnis, prognozē auditorkompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.
Valstī izsludināto ārkārtas situāciju kā garāku vai īsāku neiespējamību strādāt šogad izbaudījis katrs desmitais no tiem, kuri vispār manīti darba tirgū.