Covid-19 krīzes laikā bezdarba līmeni Latvijā cer noturēt zem 10%

Stratēģijā, kuru otrdien izskatīs Ministru kabinets, uzsvērts, ka šobrīd ir nepieciešama visu - iedzīvotāju, valsts pārvaldes, uzņēmēju, pētnieku, nevalstisko organizāciju, pašvaldību - iesaiste un koordinēta rīcība, lai apturētu Covid-19 un, lai katrs pēc iespējas ātrāk varētu atkal doties savas ikdienas dzīves un darba gaitās.

Stratēģijas mērķis paredz Covid-19 saslimstības strauju samazināšanu un izplatības novēršanu Latvijā, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju veselību un attīstītu drošību, labklājību un saglabātu ekonomiku un tās izaugsmi ilgtermiņā. Stratēģija ietver principus atbalsta un ierobežojošām aktivitātēm, kopīgām rīcībām un valsts pārvaldes noturībai Covid-19 pandēmijas krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai uz cilvēkiem un valsts attīstību.

Stratēģijas mērķis paredz, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 25.

Tāpat mērķis paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta 2021.gada izaugsmes rādītājs ir Eiropas Savienības trīs labāko valstu līmenī.

Stratēģijas mērķis arī paredz, ka iedzīvotājiem ir pieejams finansiāls un pakalpojumu atbalsts ienākumu, sociālās un psiholoģiskās stabilitātes sasniegšanai, un reģistrētā bezdarba līmenis stratēģijas īstenošanas laikā nepārsniedz 10% robežu.

Šīs stratēģijas izstrādes laikā ir sagatavota turpmākās rīcības ceļa karte, kurā iezīmēts galveno pasākumu kopums. Ceļa kartē noteiktās prioritātes ir iedzīvotāju veselība, veselības sistēmas kapacitāte, fiziskā un emocionālā drošība, ienākumu nepārtrauktība, sociālais atbalsts iedzīvotājiem, produktīvo uzņēmumu attīstības atbalsts un uzņēmumu darbības nepārtrauktības atbalsts.

Krīzes vadību plānots ieviest visos valsts pārvaldības līmeņos. Plānots nodrošināt pārresorisku krīzes vadības struktūru, iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, tajā skaitā veidojot pilsonisko dialogu partnerus. Iecerēts koordinēt rīcību un organizēt regulāras konsultācijas.

Stratēģijas ietvaros plānots ieviest ātru un kvalitatīvu informācijas apriti starp visiem pārvaldības līmeņiem, atbildīgajām institūcijām un iedzīvotājiem. Paredzēts arī īstenot ātras un proaktīvas rīcības pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam, meklējot lokālus risinājumus, kas darbojas visefektīvāk. Primāri tiks veidots atbalsts, ļaujot pašiem iedzīvotājiem meklēt risinājumus, nevis ierobežojot vai sodot.

Plānots arī paredzēt, ka palīdzība tiek pieskaņota strauji mainīgajai epidemioloģiskajai situācijai. Rosināts arī ieviest līmeņu principu, proti, nosakot epidemioloģisko risku līmeņus, kurus sasniedzot, tiek ieviesti nepieciešamie ierobežojumi un attiecīgs atbalsta rīku komplekts, piesaistot sadarbības partnerus ieviešanā, lai nodrošinātu lielāku paredzamību. pandēmijas ierobežošanā.

Lai veicinātu sabiedrības veselības un veselības sistēmas noturību, stratēģija paredz efektīvi pārvaldīt epidemioloģiskos riskus un situāciju valstī, pilnveidot veselības sistēmas pārvaldību un nodrošināt veselības aprūpi visiem pacientiem, ne tikai Covid-19 pacientiem, iespēju robežās nesamazinot pakalpojumu apjomu, pieejamību un kvalitāti, vienlaikus ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības ierobežotās infrastruktūras un pieejamo cilvēkresursu apstākļos. Šī mērķa īstenošanai paredzēts novirzīt 254,27 miljonus eiro.

Lai veicinātu sociālo un ekonomisko iesaisti un sniegtu atbalstu, stratēģija paredz minimizēt tautsaimniecības piedāvājuma kapacitātes sarukumu, nepieļaujot masveida uzņēmumu maksātnespēju, nodarbinātības kritumu un bezdarba, tostarp ilgstošā bezdarba kāpumu, iedzīvotāju ienākumu mazināšanos, kā arī iespēju un ienākumu nevienlīdzības palielināšanos sabiedrībā un ilgtermiņā nodrošināt pieprasījumu kāpumu veicinot uzņēmumu konkurētspēju.

Stratēģija arī paredz nodrošināt efektīvu uzraudzības, kontroles un drošības pasākumu īstenošanu Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī.

Visbeidzot dokumentā arī ietverta apņemšanās īstenot stratēģisko komunikāciju, lai motivētu sabiedrību atbildīgai rīcībai un iedzīvotājus individuāli, veidojot priekšnosacījumus nepieciešamajām rīcības maiņām.

Stratēģija tika izstrādāta, balstoties uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šā gada 12.novembrī izdoto rezolūciju.