baznīca

Daugavpils ‒ Latvijas otrās lielākās pilsētas ‒ vēstures pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad latvju zemes iekaroja vācu krustneši. Atskaņu hronikā minēts, ka Dinaburgas pili 1275. gadā dibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs pie tirdzniecības ceļa, kas atradās uz krievu un poļu zemju robežām. Mūsdienās Daugavpils ir mājas vairāk nekā 82 tūkstošiem iedzīvotāju un ar aizraujošiem apskates objektiem interesanta vieta pilsētas viesiem.

Sargājot savu veselību, Covid-19 pandēmijas laikā gados vecs cilvēks, kurš pakļauts lielākam saslimšanas riskam, izvairījies no publisku vietu, tostarp dievkalpojumu, apmeklēšanas Lielvārdes katoļu baznīcā. Par neierašanos uz dievkalpojumu interesi, sūtot īsziņu, izrādījis vietējās draudzes mācītājs Andris Solims. Īsziņā priesteris vaicā draudzes loceklim: “Vai jau beigta? Vai atkal palikusi par bailīgu žurku?” Gados vecais cilvēks un viņa tuvinieki šokēti par šādu komunikāciju, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem. Pretēji atsevišķu mediju spekulācijām, draudze aicina sadzirdēt pašu mācītāju teikto un respektēt viņu pieņemtos lēmumus pārtraukt kalpošanu Rīgas Lutera draudzē. Mācītājs Kaspars Simanovičs par šo soli pēkšņi izšķīries profesionālās izdegšanas dēļ, savukārt mācītājs Indulis Paičs ikdienas kalpošanu Torņkalnā būtiski samazināja jau pirms pusotra gada, dodoties ilgstošā mācību atvaļinājumā un padziļināti pievēršoties doktorantūras studijām. Indulis Paičs lēmumu par kalpošanas pārtraukšanu bija pieņēmis jūlijā, bet faktiskā aiziešana, diemžēl, sakrita abiem mācītājiem vienlaikus.

Dundagas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Pils ielā 10, Dundagā. Baznīcā darbojas Dundagas luterāņu draudze, kurā ir ap 150 locekļu, dievkalpojumus vada prāvesta v.i. Armands Klāvs (dzimis 1973). 1935. gadā baznīcai piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Dundagas evaņģēliski luteriskā latviešu draudze pastāv kopš 17. gadsimta, tagadējo mūra baznīcu pabeidza celt 1766. gadā ar Dundagas pils īpašnieka ievērojamā diplomāta un valstvīra Kārļa Ostenzakena (1726—1794) gādību, viņš pēc nāves Berlīnē apglabāts Dundagas baznīcā. 1856.—1859. gadā Ansis Dinsbergs izgatavoja baznīcas ērģeles, 1912. gadā Janis Rozentāls uzgleznoja altārgleznu "Lieldienu rīts". Līdz 1920. gadu sākumam baznīcu izmantoja gan vācu, gan latviešu draudzes, vēlāk tikai latviešu draudze. Tā necieta ne Pirmajā, ne Otrajā pasaules karā. Pēc Pirmā pasaules kara uzstādīja piemiņas plāksni Latvijas atbrīvošanās cīņās un pasaules karā kritušajiem Dundagas draudzes piederīgajiem. 1935. gadā Pieminekļu valde no baznīcas izņēma Ostenzakenu dzimtas muižnieku tēlus un pārveda tos uz Rīgas muzeju pie Doma baznīcas. Dundagas baznīcā saglabājies K. J. fon der Ostenzakena kenotafa fragments. Arī padomju okupācijas gados pēc Otrā pasaules kara baznīcā turpināja darboties luterāņu draudze.

Pirmo reizi vēsturē Zviedrijas Baznīcas priesteru vidū sieviešu skaits pārsniedz vīriešu kolēģu skaitu, trešdien pavēstīja Zviedrijas Baznīca. Tas noticis 60 gadus pēc tam, kad pirmās sievietes varēja kļūt par priesterēm Zviedrijas Baznīcā.

Ziņu aģentūras publicējušas foto, kā izskatās Krievijas armijas baznīca, kas tapa 600 dienu laikā.

Baznīcu vienlaikus drīkst apmeklēt vairāk nekā 25 cilvēki, taču šos apmeklētājus nevar aicināt organizēti, izriet no Tieslietu ministrijas (TM) skaidrotā aģentūrai LETA.

Restaurēts un apzeltīts, un gatavs turpināt savus pienākumus ir Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles gailis.

Baznīca trodas Mežciemā pie Garnizona kapiem. Dievnams celts stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Dievnama celtniecību finansēja Pēterburgas tirgotājs M. Čukasovs. Projekts un būvuzraudzība bija kara inženiera Raševska ziņā, dievnamu cēla Daugavpils cietokšņa amatnieki. Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem. Četrslīpju jumts segts ar rombveida skārda plāksnēm. Baznīcai 9 tornīši, kuru karkasi apšūti ar dēļiem, un tiem ir piecas atšķirīgas formas. Virs sānu ieejām uz jumtiņiem atrodas smaili torņi ar četrslīpju jumtu. Altārdaļas jumtu grezno tornis, kura sešstūrainais apjoms balsta sīpolveida kupolu ar krustu.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumu un no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem piešķirt 236 400 eiro, lai nodrošinātu reliģisko savienību (baznīcu) garīgajam un kalpojošajam personālam vienreizēju krīzes pabalstu 300 eiro par laika posmu no 14.marta līdz 14.maijam.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam no šodienas ir atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās organizētos pasākumos, tostarp arī reliģiskās darbības veikšanai, pulcējoties, ievērojot normatīvajos regulējumos noteiktās prasības, informē Tieslietu ministrijā.

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu dievnamos klātienē varēs notikt dievkalpojumi, ievērojot jaunos nosacījumus par pulcēšanos līdz 25 cilvēkiem un citus nosacījumus, kas saglabāti ārkārtējās situācijas laikā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Latvijas kristīgo konfesiju bīskapi pirmdien no Rīgas Doma pārraidītajā Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā aicināja sargāt savu brīvību, tiesības un arī veselību.

Atvērta Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles torņa smailes lodē pirms 38 gadiem ievietotā kapsula, informē Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija un AS "Būvuzņēmums Restaurators".

Priesteris Joašims Gīslers (Joachim Giesler) noturējis misi savai draudzei Covid-19 ierobežojumu laikā, izmantojot tās iesūtītos foto, kurus izkārtoja baznīcas sēdvietās.

Ņemot vērā jaunos ierobežojumus koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ, jebkāda veida ticīgo pulcēšanās pašlaik ir atceļama, paziņojusi katoļu baznīcas Bīskapu konference.

Rūpējoties par ticīgo dzīvību un veselību, Romas katoļu baznīca ļāvusi vecākā gada gājuma cilvēkiem un bērniem jaunā koronavīrusa izplatīšanās laikā nepiedalīties svētdienas Svētajā misē līdz 4.aprīlim, informēja baznīcā.

Pirmā baznīca uzbūvēta 1567.gadā, kura nokalpojusi vairāk kā 130 gadu. Baznīca bijusi itin laba, ar sarkanu jumtu, pa pusei ar akmeņiem izbruģēta. Hercogs Ferdinands lika būvēt jaunu mūra baznīcu. 1711.g. tā tika pabeigta, bet interjera un iekārtas izbūves darbi vēl ilgi turpinājās. 1712.g. tika iebūvētas Ventspils ērģeļmeistara Karla Rāvemana darinātās ērģeles, bet 1722.g. uzstādīja Ventspils kokgriezēja J.Mertensa darināto baznīcas iekārtu-baroka altāra retablu, kanceli un ērgļu prospektu. Greznie kokgriezumi Salgales baznīcu padarīja par vienu no krāšņākajām hercogistes lauku baznīcām. Pirmā pasaules kara laikā baznīca diezgan izpostīta, taču pēc kara draudze salaboja jumtu un ērģeļmeistars Herberts Kolbe iebūvēja ērģeles. Otrā pasaules kara laikā tiek sagrauts baznīcas tornis, jumts, griesti, bet baznīcas iekārta palika gandrīz neskarta, taču to 20.gs. 50.gados izlaupīja un izvazāja vietējie iedzīvotāji. 21. gadsimtā iecienīta izbraukuma kāzu ceremonijas vieta, bet tad tas aizliegts bīstamības dēļ. Draudze baznīcas drupas atdāvinājusi pašvaldībai, lai atrastu veidu kā tās iekonservēt, bet pašvaldība finansējumu pagaidām tam nespēj atrast.

Veidojot savu personīgo un ģimenes dzīvi, bērniem jāmāca labi tikumi un viņi jāieaudzina baznīcas dzīvē, Ziemassvētku uzrunā ticīgajiem aicina Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs.