Ķīnas kuģis "Yi Peng 3", kuru tur aizdomās par zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā, mēģinājis bojāt kabeļus arī netālu no Dānijas Lesjes salas, vēsta Dānijas plašsaziņas līdzekļi.
Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.
Pabeigta izmeklēšana vietā, kur šomēnes Baltijas jūra tika bojāti divi zemūdens kabeļi, no kuriem viens savieno Somiju un Vāciju, bet otrs - Zviedriju un Lietuvu, paziņoja Zviedrijas un Somijas atbildīgās institūcijas.
Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
Dānijas jūras spēki aizturējuši Ķīnas balkeri "Yi Peng 3" aizdomās par telekomunikāciju kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā, vēsta Polijas un Centrāleiropas aizsardzības un drošības ziņu portāls "Defence24.com".
Izskanējusī informācija par zemūdens sakaru kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā ir ļoti satraucoša, trešdien žurnālistiem atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā visticamāk ir sabotāža, otrdien pieļāva Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Zviedrijas valdība pirmdien paziņoja, ka bloķē 13 atkrastes vēja turbīnu parku būvniecību Baltijas jūrā, jo valsts bruņotie spēki uzskata, ka tie var negatīvi ietekmēt valsts aizsardzības spējas.
Vides nevalstisko organizāciju ieskatā Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības ministru lēmums par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajā gadā draud novest Baltijas jūras ekosistēmu līdz pilnīgam sabrukumam, aģentūru LETA informēja Pasaules dabas fonda (PDF) komunikācijas projektu vadītāja Marta Lilientāle.
Latvijas pētnieki Baltijas jūrā atklājuši līdz šim vēl neredzētu ainavu. Pētot Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu teritoriju, secināts, ka Alku sēklī pie Pāvilostas jūras dzīles krasi atšķiras no citām vietām Baltijas jūrā, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025.gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024.gadu, un tie varēs nozvejot līdz 19 299 tonnām brētliņu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Dabas aizsardzības pārvaldes vadītais projekts LIFE REEF veic zinātniskās izpētes darbus Baltijas jūras Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Apsekojot Alku sēkli, pētnieki secinājuši, ka šajā vietā jūras dzīles krasi atšķiras no citām vietām Baltijas jūrā, jo ierastās akmeņainās gultnes vietā saskatāmas pilsētvides infrastruktūrai līdzīgas pazīmes.
Zemūdens infrastruktūras aizsardzībai Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā tiks iesaistīta Vācijas īpašo uzdevumu spēku GSG-9 jūras operatīvā vienība, ziņo Vācijas televīzijas kanāls ARD un izdevums "Der Spiegel", atsaucoties uz informētiem avotiem drošības dienestos.
Naftas tankkuģis, kas piektdien bija aizdedzies Baltijas jūrā, tika aizvilkts uz Rostokas ostu Vācijā pēc piecas stundas ilgas operācijas, sestdien paziņoja varas iestādes.
Krievija sistemātiski vāc informāciju par gāzes cauruļvadiem, datu kabeļiem, vēja ģeneratoru parkiem un militāro infrastruktūru Baltijas jūrā, vēsta Vācijas mediji.
Neste Latvija sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmiju, Zinātnes un inovāciju centru un Valsts vides dienestu arī šogad turpina attīrīt Baltijas jūru no nozaudētiem zvejas rīkiem jeb “spoku tīkliem”. Šoreiz tehniski sarežģītais process norisinājās aptuveni 7,4 kilometru attālumā no Engures ostas, kur iepriekš tika atklāts pamests zvejas rīks.
Ūdens temperatūra Baltijas jūras piekrastē sasniegusi +20 grādus, bet Rīgas līča rietumos ir par dažiem grādiem vēsāks, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.