Katru gadu aptuveni 12 000 iereibušu, piedzērušos vai pārdzērušos personu tiek nogādātas atskurbtuvēs un attiecīgi pielāgotās telpās. Daļa nonāk slimnīcās, kur neatliekamās palīdzības nodaļas tiek pārvērstas par atskurbtuvēm piespiedu kārtā. Viena dzērāja aprūpe izmaksā vairākus desmitus eiro, ko (ne)laipni atvēl nodokļu maksātāji. Jo atskurbtuvju klientiem visbiežāk ir nauda, lai piedzertos, bet ne lai samaksātu par dzēruma izgulēšanu siltās telpās.
Ņemot vērā, ka dažādas ministrijas ilgstoši nav spējušas vienoties par to, kā un kam būtu jārisina jautājums par atskurbtuvju izveidošanu, Rīgas domes deputāti mudina valsts līmenī izstrādāt atskurbšanas telpu tiesisko regulējumu, deleģējot organizatorisko pasākumu veikšanu pašvaldībām, kurās šī problēma ir aktuāla.
Atskurbtuves ir jāizveido, atzīst gan ministrijas, gan pašvaldības, gan arī policijas pārstāvji, tomēr 20 gadu laikā jautājums paliek atklāts, proti, neviens nevar izšķirties, kuram uzņemties atbildīgā koordinatora un kuram atskurbtuvju izveidotāja un uzturētāja lomu.
Rīgā plānots no jauna izveidot atskurbtuvi Gaiziņa ielā pie patversmes, par šādu iniciatīvu Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu komitejas deputātus informēja Latvijas Sarkanā Krusta vadītājs, Eiropas gada labas gribas vēstnieks Valdis Nagobads.
Ārzemju tūristi un vietējie biznesmeņi kopā ar bezpajumtniekiem ir sociālā centra Gaiziņš ikdiena kopš 20. marta, kad uz šīm telpām sāka nogādāt iereibušus un piedzērušos cilvēkus. Taupības nolūkos atskurbtuve Rīgā slēgta jau pērn decembrī.