Ārzemju tūristi un vietējie biznesmeņi kopā ar bezpajumtniekiem ir sociālā centra Gaiziņš ikdiena kopš 20. marta, kad uz šīm telpām sāka nogādāt iereibušus un piedzērušos cilvēkus. Taupības nolūkos atskurbtuve Rīgā slēgta jau pērn decembrī.
Šobrīd apturēta Iekšlietu ministrijas izstrādātā koncepcija par 28 modernu atskurbšanas telpu uzbūvēšanu Latvijā, tādējādi ietaupot piecus miljonus latu. Šā gada augustā ar Ministru prezidenta rīkojumu darba grupa pārtraukusi veikt savus pienākumus, Neatkarīgā uzzināja Valsts policijā. Latvijai naudas nav, tāpēc pat Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas pretenzijas par to, ka šeit pret alkohola un narkotisko vielu lietotājiem nav civilizēta attieksme, pašlaik atstātas bez ievērības. Pārmetumi saistīti ar kārtību, kad sadzērušos miera traucētājus nogādā nevis atskurbtuvē, bet, piemēram, īslaicīgās aizturēšanas vietās, kas ir paredzētas kriminālprocesuālā kārtībā aizturēto, arestēto un notiesāto personu ievietošanai.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs (SC) uzskata, ka iereibušu cilvēku nogādāšana Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā ir tikai pagaidu risinājums. Tomēr cita nav, kaut arī Centrāltirgus iebilstot, ka "viņu teritorijā atrodas tādi cilvēki". "Uz ielas jau neatstāsim, vēl jo vairāk aukstā laikā," saka L. Kurdjumovs.
Sociālā centra Gaiziņš vadītāja Ilona Luste atzīst, ka šeit attieksme pret sareibušajiem ir cilvēcīgāka nekā kādreiz atskurbtuvē, nereti ārzemniekus pat pavada līdz kuģim, palīdz nopirkt biļeti, sazvanās ar vēstniecību. Katru nakti ievedot vismaz trīs iereibušus cilvēkus, bet rekords bijis astoņi. Sevišķi daudz – pēc pensiju izmaksas un algas dienām. "Ko tikai viņi nelieto," nopūšas I. Luste, "alkoholu kopā ar tabletēm, tā dēvēto hubabubu..." Policisti uz Gaiziņu nogādā gan ārzemniekus žvingulī, gan līdz apakšveļai izģērbtus vietējos uzņēmējus, gan sievietes. Zviedri, somi, lietuvieši, igauņi bijuši, uzskaita I. Luste.
Piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē dzērājus ievieto atskurbšanas palātās slimnīcās, kur viņus novēro ārsts. Rīgas sociālajā centrā pļēgurus uzmana feldšeris, izmēra pulsu, asinsspiedienu un, ja nepieciešams, izsauc ātros. Sodu par atrašanos reibumā sabiedriskā vietā izraksta policisti, bet sociālais centrs saviem klientiem maksāt neprasa. I. Luste nosmej, ka jau minētajā koncepcijā prasītos parametrus Gaiziņš nespēj nodrošināt, piemēram, palātas ar platību septiņi kvadrātmetri uz vienu cilvēku un ar gumijotu materiālu speciāli izklātu palātu agresīvo personu izolēšanai.